Pilnveidojieties kā Konfūcijs

Vai jūs zināt stāstu par to, kā Konfūcijs mācījās spēlēt ķīniešu lautu?

Kādu dienu Konfūcijs no sava skolotāja saņēma jaunu skaņdarbu. Viņš to mācījās atkal un atkal, līdz spēja to nospēlēt ar aizvērtām acīm. Tad skolotājs atgriezās ar citu skaņdarbu, ko viņam mācīties. Konfūcijs pieklājīgi atteica, paskaidrojot, ka ir iemācījies tikai notis, bet nav sapratis muzikālo izpausmi. Skolotājs piekrita un atstāja Konfūciju ar viņa instrumentu.

Vairākas dienas pagāja, kamēr Konfūcijs strādāja pie dinamikas, frāzēm un tamlīdzīgām lietām. Skolotājs ieradās noklausīties viņu vēlreiz un uzskatīja, ka viņš ir gatavs virzīties tālāk uz priekšu.

“Bet man vēl jāatklāj mūzikas nozīme,” Konfūcijs atbildēja un atgriezās pie pilnveidošanās.

Kad skolotājs ieradās vēlreiz, Konfūcija izpildījums bija izjūtu piesātināts. Tomēr viņš kārtējo reizi atteica, skaidrojot, ka vēl vēlas iegūt izpratni par pašu komponistu.

Pēc dažām dienām, skolotājs ieradās vēlreiz. Šoreiz viņš atklāja, ka Konfūcijs nespēlē vairs apzinīgi savu instrumentu, bet gan sēž dziļā meditatīvā stāvoklī.

“Tagad es zinu, kāds cilvēks ir sacerējis šo skaņdarbu,” beidzot noteica Konfūcijs. “Viņam bija tumša sejas krāsa un iespaidīgs augums. Dzīvē viņam bija pašas lielākās ambīcijas... Vai es varu teikt, ka viņš ir neviens cits kā dižciltīgais karalis Veņs? ”(Džou dinastijas dibinātājs ap 1000. gadu p.m.ē.)

“Apbrīnojami,” iesaucas skolotājs.  “Šis skaņdarbs patiešām pieder karalim Veņam!”

Sekojot viedā garam

Mēs no pagājušā gada jūnija Shen Yun galvenajā mītnē strādājam pie jaunās 2020. gada programmas. Pēc ilgiem, nepārtrauktiem mēģinājumiem Konfūcija stāsts man liekas īpaši iedvesmojošs.

Atklāti runājot, dejotājs nevar būt perfekts 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Ir taču gadījumi, kad tu esi par daudz sastiepies, par daudz spēcīgi izpildījis piesitienus ar kājām, pārlēkājies, tev pilnībā ir izdegušas smadzenes, vai esi pamodies ne tajā gultas pusē un nevari nevari tikt galā ar divām piruetēm, nenoskūpstot Marley vinila dejas grīdu. Šādos brīžos, miljardo reizi izpildot paņēmienus, pie kuriem jāpiestrādā, nemaz neliekas, ka tā būtu pasaulē jautrākā nodarbošanās. Un vēl viens mēģinājums, kurā tiek sinhronizēta katra grupas dejas kustība, var ievest jūs neapzinātā apstulbumā.

Kaut mums būtu Konfūcija entuziasma un centības straume! Tas man tiešām liek aizdomāties:

ja māksla ir “cilvēka radošo prasmju un iztēles izpausme vai pielietojums” – paldies vārdnīcai – tad pilnveidošanās praksei vajadzētu būt izglītojošai pieredzei. Konfūcijs nenomierinājās, kamēr nebija tehniski apguvis skaņdarbu, sapratis katru tā niansi, pārdomājis tā māksliniecisko nozīmi un praktiski saplūdis ar komponista garu.

Atšķirībai starp vienkāršu nošu atskaņošanu vai kustību izpildīšanu un patiesi iemiesotu skaņdarba dvēseli, ir milzīga nozīme gan izpildītājmāksliniekam, gan neskaitāmiem tā klausītājiem vai skatītājiem, kuri gala rezultātā būs izbaudījuši viņa sniegumu. No šā viedokļa skatoties, iespējams, atklājumi būtu jāveic ik uz soļa.

Nākamajā reizē, kad mēģināšu kādu deju, atcerēšos Konfūciju, un bez ierunām centīšos iegrimt šajā lomā. Ikreiz, kad uzvilksim kostīmus, lai izpildītu šo deju (ko jūs drīz redzēsiet), es nesīšu arī šī lieliskā laikmeta dejotāju noskaņu un šarmu. Un, kamēr skanēs mūzika šai (pagaidām noslēpumainajai) dejai, es pielikšu visas pūles, lai katru kustību veiktu kā patiesu (lomu vēl neatklāšu) un elegantu.

Ja skaita laiku, tad līdz Shen Yun 2020. gada uzstāšanās tūres sākumam ir palikušas aptuveni trīs nedēļas. Tikmēr, es cienot šo mums atlikušo laiku, pilnveidošos tāpat kā Konfūcijs. Un lai visi centieni nes jaunu sapratni un uzvaru.