Viena diena no turnejas dzīves

7:50 no rīta
 bzz-bzz
*snauda*  

7:55 no rīta
bzz-bzz!
*snauda*

Kad esmu turnejā, manas dienas gandrīz visas sākas vienādi – atskan modinātājs un es pusmiegā meklēju atlikšanas funkciju. Kad lēnām nonāku pie tā, mana pirmā miegainā doma ir: vai šī diena būs mierīga vai nemierīga diena? Tiklīdz manas smadzenes sāk strādāt pilnā jaudā, atbilde uz manu jautājumu kļūst kristālskaidra un miegainība pazūd - ir atklāšanas vakars!

Labu rītu, pasaule. Laiks sākt.

8:50 no rīta
 No viesnīcas uz teātri. Dejotāji brauc ar mūsu autobusu uz teātri. (Ņemiet vērā, ka tehniskais personāls - gods un slava viņiem - aizgāja jau pirms divām stundām). Es gribu brokastis, tāpēc ceļos agrāk, lai būtu pietiekami daudz laika uzpildīties pirms garās dienas. Tie, kuri ceļas vēlāk, dod priekšroku iekāpt autobusā ar līdzpaņemtu tasi stipras kafijas un tostermaizi.

9:30 no rīta
 Iesildīšanās nodarbība. Bez ērtībām, ko sniedz lielas deju studijas, kādas ir mūsu galvenajā mītnē, laba nodarbība turnejā prasa atjautību un elastību.

Daudzos teātros mēs izmantojam vestibilu. Šeit margas lieliski darbojas kā stieņi (ja mums nav pieejamas piemērotas margas, mēs izmantojam arī letes, augsto krēslu atzveltnes un dažreiz arī durvis). Jogas bloki uz kāpņu telpas pakāpieniem mums palīdz ar stiepšanos špagatā. Priecājamies arī par atspoguļojošajām lifta durvīm, kurās redzam sevi tik skaidri kā pilnā augumā spogulī.

Tomēr dažos vestibilos ir zemas, nokarenas kristāla lustras - uzmaniet savu galvu lēciena laikā. Citur ir slīpa grīda – lieliska iespēja trenēt līdzsvaru. Marmora vestibilos, īpaši ziemā, kājas salst deju kurpēs; bet izmantojot slidenās grīdas priekšrocības, piruetes laikā var dubultot griezienus. Uz paklāja ir ērtāk izstiepties, bet pēc dažiem simtiem piesitienu jūs redzēsiet kā ir cietuši apavu purngali.

11.30
Pusdienlaiks tas ir laiks, lai dalītos ar daudziem vērtīgiem mirkļiem, neatkarīgi no tā, vai tā ir sajūsma par neticami gardo filejas cepeti, dekadentiska deserta nogaršošana, vai aizraujoši stāsti. Man patīk arī pusdienas, jo tas ir pārtraukums mūsu intensīvajai rīta rutīnai. Pēc tam mēs mierīgi atgriežamies savās ģērbtuvēs, malkojot kādu pēcpusdienas dzērienu. Mans mīļākais dzēriens? Tā ir liela karstā šokolāde.

Tālāk mēs iekārtojamies, lai papildus sevi uzlādētu ar mūsu ikdienas meditāciju. Meditācija mazina manu diskomfortu (fizisko un garīgo) un padara mani apskaidrotāku. 30 minūtes pilnā lotosa pozā man ir labāka atpūta nekā miegs.  

13:40
 Sagatavošanās un atstarpes Klusu! Notiek skaņas pārbaude. Tas nozīmē, ka dejotāji ir īpaši klusi, tiek gatavoti tērpi un rekvizīti izrādei, kas ir viens no vissvarīgākajiem sagatavošanās posmiem. Pieci tūkstoši gadu ķīniešu kultūras, kas iestudēta divu stundu ilgā uzvedumā nozīmē, ka katram dejotājam ir vairāk nekā ducis kostīmu, un dažreiz pat mazāk nekā minūte, lai tos uzvilktu. Ātrās pārģērbšanās ģērbtuvē galvenais ir ātrums un organizācija. Un, lai nodrošinātu maksimālu drošību, es vienmēr trīs reizes pārbaudu, vai nekas nav pazudis, vai kaut kas netrūkst.

Katra skatuve ir citādāka. Dažas ir gandrīz kvadrātveida. Dažas ir ļoti īsas. Dažām ir ap 18 metru liels proscēnija atvērums. Citas ir gandrīz uz pusi šaurākas. Dažas augšupejot sašaurinās vai paplašinās. Dažas ir slīpas (būvētas noteiktā leņķī). Tāpēc katrā teātrī mēs nosakām atstarpes noteiktiem veidojumiem (sarežģīti trijstūri, diagonāles dažādos leņķos, sarežģīti krustošanās līnijas...) un pārrunājam iespējamās problēmas.

15:30
Grupas mēģinājums. Visa grupa uz skatuves mēģina dažus numurus, lai pārliecinātos, ka viss ir tā, kā vajadzētu būt. Šis ir arī labs laiks, lai ņemtu vērā pārsteigumus gan uz skatuves, gan ārpus tās: uzmanieties, vai zem Marley skatuves seguma nav kāds kunkulis priekšskatuvē pa labi! Pārbaudiet savas ieejas un izejas, jo šeit var būt vairāk sānu aizkaru nekā parasti. Nesaskrienieties ar lielo Lauvas karaļa rekvizītu blakus ātrās ģērbtuves telpai! Tas, ko skatītāji neredz, - tā var būt pavisam cita izrāde.

17:00
Vakariņas mēs piepildāmies ar visu nepieciešamo, kas vajadzīgs līdz izrādes beigām. Daži dodas tieši uz Nespresso kafijas automātu, bet es dodu priekšroku gaļai, dārzeņiem un sātīgai zupai. Un neaizmirstu arī par desertu! Daži dejotāji atsakās no cukura, bet man tas būtu kā skābekļa trūkums. Pēc vakariņām man vienmēr ir kaut kas salds piemēram, kekss . Vai divi.  

17:45
Pielāgojumi. Tagad ir pienācis laiks savilkt un savīt matus stingrā izrādes mezglā — es to saucu par “matu ieslodzījumu” - un pielabot grimu. Apmēram stundu pirms izrādes mēs sākam iesildīties un izmēģinām lēcienus, griezienus, vējdzirnavas, špagatus un citus paņēmienus, ko izmantojam izrādē.

19:00
Priekškars nolaižas un teātris atveras. Pēc pirmā tērpa uzvilkšanas es visu pārbaudu vēl trīs reizes. Kad visi pulcējamies aizkulisēs aiz biezā priekškara, dzirdam apslāpētas skatītāju balsis.  

19:28
“Dāmas un kungi, pirms mēs sākam, atļaujiet man pievērst jūsu uzmanību...” Šajā brīdī pirms izrādes visi ir savās vietās un gatavi sākt, jo konferansjē jau lasa pirmsizrādes paziņojumus. Dejotāji rosās no sajūsmas, taču mēs nogaidām, līdz beigsies paziņojumi, pirms vēlam viens otram veiksmi. Tas tiek darīts pielietojot virkni sarežģītus attālinātus rokas spiedienus, teatrālus žestus un klusus laba vēlējumus.  

19:30
Gooooongs, laiks sākties izrādei! Katrs Shen Yun priekšnesums sākas ar gonga sitienu. Tad paceļas priekškars, parādās migla un atklājas skaista aina. Enerģija ir gandrīz jūtama, jo 80 mākslinieki ir sanākuši kopā, lai atdzīvinātu skatuvi. Šajā brīdī viss, pie kā esam strādājuši pēdējo sešu mēnešu laikā, saplūst vienā sirdspukstā, saplūst vienā veselā.  

21:42
Priekškars aizveras pēdējo reizi, mēs esam beiguši — vismaz šodien. Dejotāji pulcējas uz skatuves, lai īsi izvērtētu izrādes norisi Tas patiešām ir noderīgi, jo palīdz ikvienam mācīties no pieredzes. Kad aiz jums ir komanda, dzīve nešķiet tik... saspringta. Un ir vieglāk pārvarēt grūtības.  

21:45
Pēc atgrimmēšanās un pārģērbšanās mēs atgriežamies autobusā. Tajā brīdī esmu ārkārtīgi nogurusi, bet tā ir mana labākā dienas daļa. (Ja mēs dotos uz citu pilsētu, būtu vajadzīga vēl viena stunda vai divas, lai sakrautu lietas utt. Bet tas būtu pavisam cits stāsts.)

Braucot atpakaļ uz viesnīcu, pļāpājam par izrādi, uzkodām, un vienkārši baudām dzīvi. Un, jā, es beidzot varu izlaist savus matus no “cietuma”.  

22.30
 Pēc karstas dušas es iekrītu gultā un ērti iekārtojos. Tieši pirms aizmigšanas mani pārņem dziļa gandarījuma un sasniegumu sajūta. Tas ir kā prieks, ko jūti, kad esi uzkāpis kalnā un stāvi pašā augstākajā virsotnē. Tā ir sajūta, ar kuru pat šokolāde nevar sacensties.

Jau drīz es būšu sapņu zemē... Rīt būs vēl viena darbīga diena. Bet, lai kāds būtu izaicinājums, es būšu gatava!