Mitoloģiskais četrsejainais Dzeltenais imperators

    

Mēdz teikt, ka visiem ķīniešiem ir kopīga izcelsme: Sjuaņjuaņs Huandi jeb “Dzeltenais Imperators”. Viņš bija pirmais valdnieks zemēm, kas vēlāk kļuva par Ķīnu, viņa valdīšana sākās 2697. gadā p.m.ē., kad viņš apvienoja Dzeltenās upes līdzenuma ciltis vienā valstī.

Jaunajam imperatoram bija četras sejas, kas varēja skatīties uz viņa zemēm četros dažādos virzienos, un visur, kur viņš devās, viņu pavadīja dzīvnieku pulki. Būdams daoisma praktizētājs, viņš pēc daudziem gadiem atteicās no troņa, atstāja impērijas pārvaldību saviem ministriem un attālinājās, lai dedzīgi nodarbotos ar pilnības sasniegšanu. Viņš to sasniedza un gaišā dienas laikā drakona mugurā uzlidoja debesīs, lai visi viņa pavalstnieki to redzētu.

Šis fantastiskā un vēsturiskā sajaukums apvij mūsu atmiņas par Huandi. Viņš ir gan imperators, gan izgudrotājs, gan radītājs, gan dievība. Lai gan daži mūsdienu zinātnieki apgalvo, ka viņš ir izdomāts tēls, kas ierakstīts vēsturē tā, it kā viņš būtu īsts cilvēks, taču senie ķīniešu zinātnieki rakstīja par viņu kā par īstu vēsturisku personību, kas vēlāk kļuva par leģendu.

Vai viņš bija visu ķīniešu dievišķais priekštecis, kurš cīnījās ar Vēja dievu un Lietus dievu ar savas meitas, Sausuma dievietes, palīdzību? Vai arī viņš bija sens valdnieks, kurš būvēja ceļus starp pavalstīm un tagad apglabāts Šaaņsji provincē? Vai arī viņš tiešām bija viens no pirmajiem jebkad pieminētajiem daoisma praktizētājiem?

Varbūt viņš bija daļa no visa. Saskaņā ar kādu leģendu viņš pavēlēja savam ministram Lišou izgudrot matemātiku un Kandži izstrādāt Ķīnas senāko hieroglifu sistēmu. Viņa pirmā sieva Leicu atklāja zīdu un zīdkopību. Viņa ceturtā sieva Momu palīdzēja izgudrot spoguli.

Viņš pats izgudroja daudzas noderīgas lietas, piemēram, kalendāru un kompasu. 2006. gada Shen Yun deja Skanīgās bungas stāsta par leģendu, kā Dzeltenais imperators izgudroja bungas — ne tikai kā mūzikas instrumentu, bet arī kā kara instrumentu. Viņa kaujas bungu pērkonam līdzīgie dārdi paaugstināja viņa armijas morāli un vājināja pretinieka spēkus. Kā vēsta leģenda, arī viņa paša karaspēks cieta no ievainojumiem, un tāpēc viņš izgudroja stinkšķināmo instrumentugucjiņ, lai sadziedētu viņu dvēseles.

Un ņemot vērā, ka mūzika un medicīna ir tik ļoti savijušās kopā senās Ķīnas domāšanā, nav pārsteidzoši, ka viņam, cita starpā, tiek piedēvēts arī “Dzeltenā imperatora Iekšējais kanons” (黃帝內經 Huandi Neidzjin), kas tiek uzskatīts par vecāko medicīnisko traktātu pasaulē.

Visbeidzot, ir arī jāpiebilst, ka Huandi varētu būt daudzu ķīniešu priekštecis. Dižais vēsturnieks Sima Cjaņs raksta, ka Huandi bija 25 dēli, no kuriem 14 saņēma savus uzvārdus, izveidojot klanus, kas tūkstošiem gadu vēlāk apdzīvoja Dzeltenās upes līdzenumus, un vēlāk kļuva par Vidusvalsti.