Houji un Čana E - Mēness dieviete

Leģendas ir kā smiltis tuksnesī - mūžam mainīgas, grūti uztveramas. Šī leģenda nav izņēmums, tai ir vairākas versijas.

Nefrīta imperatoram, debesu valdniekam, bija desmit nevaldāmas dabas dēli. Kādu dienu tie pārvērtās desmit saulēs un sūtīja no augšas uz Zemi nežēlīgu svelmi. Nefrīta imperators, nespēdams apturēt viņu ļaundarības, vērsās pie Houji - debesu strēlnieka, kas slavens ar savu meistarību. Imperators lika nemirstīgajam pārmācīt viņa dēlus, sniegt tiem krietnu mācību.

Houji nolaidās uz Zemes, lai paša acīm redzētu tās ciešanas. Visapkārt viss bija izdedzis un nedzīvs, cilvēki mocījās agonijā. Nu viņš, taisna sašutuma pārpildīts, sāka rīkoties. Izvilcis no somas bultu, viņš pavērsa tās smaili pret saulēm. Vispirms krita viens, tad otrs. Beigu beigās deviņi no Nefrīta imperatora dēliem bija miruši. Houji atstāja pie dzīvības tikai vienu sauli, lai tā dotu Zemei gaismu un siltumu.

Izdzirdot šādas ziņas, Nefrīta imperators saniknojās. Viņš izraidīja Houji un viņa skaisto sievu Čanu E no Debesu valstības, un padarīja viņus par parastiem mirstīgajiem. Nu pāris bija spiesti dzīvot uz Zemes kā vienkārši ļaudis.

Laulātie atklāja, ka cilvēka dzīve ir grūta un ciešanu pilna. Lai gan cilvēku acīs Houji bija īsts varonis, viņa sirdī mita viena vienīga vēlēšanās: izbēgt no nāves, kas sagaida visus mirstīgos, un atgriezties Debesu valstībā kopā ar savu mīļoto sievu. Viņa vismazāk bija pelnījusi dzīvot šādās ciešanās.

Par laimi, Houji atcerējās, ka uz Zemes mītošās nemirstīgās Rietumu Karalienes-mātes rīcībā ir reta nemirstības eliksīra krājumi. Cerību spārnots, strēlnieks uzņēmās tālo ceļojumu, lai meklētu palīdzību.

Pārvarējis neskaitāmas grūtības, viņš beidzot sasniedza valdnieces pili svētajā Kuņluņa kalnā. Izdzirdusi stāstu par viņu bēdīgo likteni, žēlsirdības vadīta, Karaliene-māte pasniedza Houji divas lietas. Viena no tām bija eliksīrs, otra - brīdinājums.

Izdzerot pusi eliksīra, tiks iemantota mūžīga dzīve. Bet pilna eliksīra deva dos iespēju pacelties Debesīs kā nemirstīgajam.

Pusi - sev; pusi - sievai. Tas bija viss, uz ko Houji varēja cerēt.

Kad Houji atgriezās pie Čanas E, viņa bija sajūsmā par vīra gūtajiem panākumiem. Tomēr, kamēr vīrs atpūtās pēc grūtā un tālā ceļa, Čana E nespēja atturēties neparaudzījusies uz atnesto eliksīru. Viņas kaislīgā vēlme atgūt nemirstību vedināja viņu izdzert visu dziru. Drīz viņa sajuta, ka locekļi kļūst kā bez svara, un daiļava pret pašas gribu sāka celties Debesīs.

Būdama izraidīta Dieviete, viņa vairs nevarēja atgriezties Debesu valstībā. Tagad arī Zeme tai nebija sasniedzama. Tā kā Čanai E vairs nebija kurp doties, viņa aizceļoja līdz neapdzīvotajam Mēnesim, lai atlikušās dienas vadītu vientulībā pilī, kur viņas vienīgais draugs bija balts trusis. Viņa lēja rūgtas asaras par savu vīru Houji, kuram nu bija lemts nodzīvot atlikušās dienas uz Zemes kā vienkāršam mirstīgajam.