Diženais ģenerālis Haņs Sjiņs

Haņs Sjiņs (aptuveni 231.-196. g. p.m.ē.) bija viens no izcilākajiem militārajiem stratēģiem Ķīnas vēsturē. Kā vispazīstamākais viņš kļuvis ar to, ka palīdzējis Liu Banam pārņemt varu, un uzsākt 400 gadu ilgo valdīšanu vienai no Ķīnas dižākajām dinastijām. Un tomēr, visbiežāk tiek atstāstīts kāds stāsts no Haņa Sjiņa jaunības – kā iecietības mācības paraugs.

Haņs Sjiņs bērnībā kļuva par bāreni, viņš bija trūcīgs un gandrīz bez ēdiena. Redzot, cik zēns ir izsalcis, kāda sieviete viņa dzimtajā pilsētā baroja viņu vairākas nedēļas. Tas atstāja dziļu iespaidu uz Haņu Sjiņu.

Ne visi pilsētiņā bija tik līdzjūtīgi. Lai gan Haņs Sjiņs bija nabadzīgs, viņam patika nodarboties ar kaujas mākslām, un, tāpat kā vairums ķīniešu, kas tolaik nodarbojās ar kaujas mākslām, viņš parasti nēsāja sev līdzi zobenu. Kādu dienu, ejot pa ielu, Haņs Sjiņs pie vietējās miesnieka tirgotavas sastapa citu jaunekli. 

“Tu varbūt izskaties liels un garš, bet cik stiprs tu esi?” huligāns pasmīnēja par viņu. Ap viņiem sāka pulcēties ziņkārīgie.

Vīrietis turpināja izaicināt Haņu Sjiņu skaļā balsī: “Ja tu nebaidies nāves, es izaicinu tevi nocirst man galvu. Ja esi pārāk bailīgs, tad izrāpo man starp kājām.”

Visai pārsteigts, Haņs Sjiņs skatījās uz jauno vīrieti apsvērdams ultimātu. Ja viņš to nogalinātu, viņam pašam, bez šaubām, arī tiktu izpildīts nāvessods. Ja viņš tam izrāpotu starp kājām, tas būtu visļaunākais publiskais pazemojums.

Haņs Sjiņs kādu mirkli apdomāja lēmumu. Tad viņš lēnām nometās ceļos un sāka rāpot starp vīrieša kājām. Pūlis uzsprāga no smiekliem, ar vienu roku turot savus vēderus, ar otru rādot uz mazdūšīgo Haņu Sjiņu.

Taču Haņa Sjiņa prāts bija koncentrējies uz svarīgākām lietām. 

Jaunas dinastijas rašanās

Cjiņu dinastijas valdīšanas beigās Ķīnu bija pārņēmis haoss, un vairākas pavalstis cīnījās par varu. Haņs Sjiņs vērsās pie iekarotāja Sjana Juja – varenākā karojošo valstu valdnieka – piedāvājot kalpot viņam par ģenerāli.

Sjans Jujs noraidīja Haņa Sjiņa talantus, un piedāvāja viņam tikai zema līmeņa darbu. Tomēr Haņs Sjiņs atteicās padoties, un tā vietā vērsās pie daudz vājākās Haņu karalistes valdnieka Liu Bana, piedāvājot tam savu palīdzību.

Viens no Liu Bana militārajiem padomniekiem Sjao He zināja par Haņu Sjiņu, un ļoti viņu apbrīnoja. Viņš dedzīgi ieteica Liu Banam dot tam darbu, taču Liu Bans vairākkārt atteica. Un atkal jau Haņam Sjiņam tika piešķirts zems piegāžu vadītāja amats. Vīlies, Haņs Sjiņs nolēma doties prom. Taču pēdējā brīdī viņu apciemoja Sjao He, kurš bija izlaidis vakara pārbaudi, lai pārliecinātu jauno vīrieti palikt. Viņš solīja vēl vienu reizi pamēģināt pārliecināt Liu Banu par to, ka Haņs Sjiņs ir ļoti vērtīgs.

“Haņs Sjiņs ir viens no mūsu valsts talantīgākajiem cilvēkiem,” Liu Banam sacīja Sjao He. “Ja vēlaties palikt tikai mūsu Haņu valsts valdnieks, lūdzu – tam jums nav vajadzīgs Haņs Sjiņs. Tomēr, ja vēlaties pārvaldīt visu Ķīnu, neviens cits kā Haņs Sjiņs nevarēs izstrādāt jums plānu, kā to izdarīt.”

Tie izrādījās maģiski vārdi. Liu Bans beidzot izmantoja Sjao He padomu, un iecēla Haņu Sjiņu par savu galveno ģenerāli. Pēc tam Haņs Sjiņs izstrādāja izcilu, visaptverošu militāro stratēģiju Sjana Ju un citu valstu sakaušanai, un Liu Bans piekrita tās īstenošanai.

Stratēģija sākās ar viltību: Haņa Sjiņa vīri ceļu labošanas darbu aizsegā devās uz Junu valsti, taču tā vietā uzsāka negaidītu uzbrukumu. Plāns nostrādāja. Uzvara bija ātra, un Haņa Sjiņa karaspēki viegli iekaroja teritoriju.

Izmantojot dažādas oriģinālas stratēģijas, Haņs Sjiņs sagūstīja Veju valsts valdnieku Bao, Džao valsts valdnieku Ge, kā arī Jaņu un Cji valstis ziemeļos un austrumos. Kad šīs jaunās teritorijas nonāca viņa karaspēku kontrolē, Haņs Sjiņs izvietojās apkārt Ču valstij, no visām pusēm ielencot Sjanu Juju. Iekarotājs Sjans Jujs bija pieveikts – Vu upes krastā viņš sev pārgrieza rīkli.

Ar Haņa Sjiņa palīdzību Liu Bana karaspēki guva uzvaru, un viņš kļuva par pirmo jaunās Haņu (šis nav tas pats ķīniešu hieroglifs kas Haņs vārdā Haņs Sjiņs) dinastijas imperatoru.

Uzticība un nodevība

Ķīnas pirmajos vēstures pierakstos Šidzji Haņs Sjiņs ir attēlots kā “nepārspējams valsts lietās”, bet viņa “nopelni – nepārspēti visās zemēs.” Liu Bans pat lielījās, ka viņa galvenais ģenerālis var “vadīt pat miljonu lielu karaspēku un būt pārliecināts par panākumiem kaujā.”

Neskatoties uz to, ka Haņs Sjiņs bija viena no impērijas lielākajām zvaigznēm, viņš neaizmirsa savas bijušās dzimtās pilsētas iedzīvotājus. Un tā, pēc iecelšanas par Ču valdnieku, viņš apciemoja tos. Viņš uzmeklēja sievieti, kura pirms tik daudziem gadiem bija nesavtīgi dalījusies ar viņu ēdienā. Haņs Sjiņs iedeva viņai 1000 katus (vairāk nekā 200 mārciņas) zelta, lai atmaksātu par viņas laipnību.

Haņs Sjiņs atrada vīrieti, kurš bija licis viņam apkaunojoši izlīst starp kājām. Tiklīdz vīrietis atpazina Haņu Sjiņu, viņš nobijās un lūdza piedošanu. Haņa Sjiņa sirds bija ļoti iecietīga. Tā vietā, lai meklētu atriebību un nogalinātu vīrieti, Haņs Sjiņs nolēma dot viņam iespēju, un iecēla viņu par leitnantu, kas atbild par drošību Ču galvaspilsētā.

Haņs Sjiņs bija ļoti uzticīgs. Iekarojot Cji karaļvalsti, daži mudināja viņu pamest Liu Banu un izveidot savu karaļvalsti zemēs, kuras viņš bija pārņēmis. “Mana pateicība Haņu valdniekam ir ļoti dziļa,” atbildējis Haņs Sjiņs.

“Viņš ļāva man braukt savos ratos, ļāva nēsāt viņa drēbes un deva man savu ēdienu. Esmu dzirdējis sakām, ka, ja braucat cita ratos, ir jādala atbildība par nelaimēm, ar kurām saskaraties; ja nēsājat cita drēbes, ir jāatrisina viņu raizes, un, ja ēdat cita cilvēka ēdienu, ir jābūt uzticīgam viņam līdz nāvei. Kā gan es varu atteikties no morāles un taisnīguma sava pašlabuma dēļ?”

Haņa Sjiņa lojalitāte bija veidojusies no viņa ticības sekot debesu gribai un tradicionālās ķīniešu pārliecības par to, ka imperatori tiek apveltīti ar savu varu, pateicoties dievišķajai svētībai.

Reiz Liu Bans jautāja Haņam Sjiņam: “Cik lielu karaspēku, tavuprāt, es spēju vadīt?” 

“Simts tūkstošus lielu,” atbildēja Haņs Sjiņs. 

“Un kā ar tevi?” Liu Bans jautāja. 

“Jo lielāki karaspēki, jo labāk es ar tiem tieku galā.”

“Ja tu esi tik spējīgs, tad kāpēc esi viens no maniem padotajiem?”

“Jūsu stāvokli nosaka Debesis,” atbildēja Haņs Sjiņs. “Tas nav kas tāds, ko cilvēki var mainīt.”

Neskatoties uz Haņa Sjiņa apliecinājumu, ka viņam nav nodoma sagrābt troni, laika gaitā Liu Bans un valdniece Lu kļuva aizdomīgi un skaudīgi pret ļoti spējīgo ģenerāli. Galu galā valdniece Lu viņu apsūdzēja dumpja plānošanā. Haņs Sjiņs tika ievilināts slazdā un kopā ar saviem radiniekiem nogalināts Čanlē pilī. Arī pārējā dzimtas daļa vēlāk tika iznīcināta.

Neskatoties uz netaisnīgajām beigām, Haņa Sjiņa stāsts ir kalpojis par iedvesmas avotu vairāk nekā 2000 gadu garumā. Atjaunojot klasiku, Shen Yun deja Haņs Sjiņs atgriež dzīvē ģenerāļa lojalitāti, drosmi, piedošanu un ticību, godinot šī izcilā cilvēka dzīvi un vērtības, kuras viņš iegravējis vienā no Ķīnas vēstures nodaļām.