Mitoloģija: leģenda par Nefrīta trusi

Piemīlīgs, pūkains un balts – Nefrīta trusis nav parasts zaķis. Nefrīta trusis, kas sauc Mēnesi par savām mājām, ir mistiskas un apbrīnojamas Austrumu leģendas personāžs. Kad trusis nav aizņemts ar nemirstības eliksīru gatavošanu, tas uzturas daiļās dievietes Čanas E sabiedrībā Mēness pilī. No dažādām leģendām, kas skaidro Rudens vidus svētku izcelsmi, vislabāk zināmā ir teiksma par Čanu E, taču kāds ir viņas astainā pavadoņa stāsts?

Austrumāzijā Nefrīta trusis ir plaši izplatīts kultūras simbols, un daudzās leģendas, kas saistītas ar šo Austrumu zaķi, dažādās valstīs ir atšķirīgas. Lūk, kā skan viena no ķīniešu leģendām, kāds sens budistu stāsts…

Reiz Nefrīta imperators pārģērbās par nabadzīgu, izsalkušu sirmgalvi un lūdzās pērtiķim, ūdrim, šakālim un trusim, lai tie iedod ēdienu. Pērtiķis savāca augļus no kokiem, un ūdrs saķēra zivis upē. Šakālis atnesa nozagtu ķirzaku un biezpiena katlu. Bet trusis varēja savākt tikai zāli. Trusis, labi zinot, ka zāli nevar piedāvāt cilvēkiem kā barību, nolēma ziedot savu ķermeni, metoties cilvēka iekurtajā ugunskurā. Kaut kāda iemesla dēļ trusis tomēr tajā nesadega. Vecais vīrs pēkšņi atklāja sevi, sakot, ka ir diženais Nefrīta imperators! Dziļi aizkustināts par truša pašaizliedzīgo ziedošanos, viņš to nosūtīja uz Mēnesi, lai tas kļūtu par nemirstīgo Nefrīta trusi.

Shen Yun izrādē šis noslēpumainais Nefrīta trusis debitēja 2014. gada deju priekšnesumā Pērtiķu karalis stājas pretī ļaunajam krupim. Šajā stāstā liels, ļauns krupis grib aprīt Tanu mūku. Bet pēc tam, kad palīgā nāk Pērtiķu karalis, krupis aizlido, lai paslēptos Mēness pilī. Tur tas ierauga darbā aizņemto Nefrīta trusi — ar miezeri un piestu tas saberž ārstniecības augus maģiskā eliksīrā.

Kad parādās Mēness dieviete Čana E un aizsūta zaķi prom, krupis, kas visu laiku atrodas paslēptuvē, pārvērš sevi Nefrīta truša veidolā. Pēc tam tas uzziež eliksīru, lai izdziedinātu savu savainoto kāju, un aizskrien, līdzi paņemot zaķa piestu kā ieroci. Kad brīvībā atrodas ļauns, apbruņots krupis, lietas kļūst aizvien trakākas. Par laimi, Pērtiķu karaļa zelta acu ciešais skatiens redz cauri visiem dēmoniskajiem aizsegiem. Viņš stājas pretī krupim un izglābj situāciju, atdod burvju piestu Nefrīta trusim, un viss beidzas labi.

* * *

Saka, ka palūkojoties uz Mēnesi, var ieraudzīt Nefrīta truša kontūras, kas stampā ar piestu. Nefrīta trusis nav tikai piemīlīga, pūkaina un balta radība – tas ir arī pašaizliedzības, godbijības un ziedošanās simbols. Iespējams, tieši tāpēc Nefrīta trusis atrodas uz Mēness — lai mums, neatkarīgi no tā, kurā zemeslodes punktā mēs atrastos, vienmēr acu priekšā būtu tikumības un pašaizliedzības morāle.

Tāpēc, nākamreiz, kad skatīsities uz Mēnesi, atcerieties par Nefrīta trusi, kuram nav nekā ko atdot citiem, kā vien sevi.

Senā Ķīna bija zeme, kur dievi un mirstīgie dzīvoja līdzās un radīja dievišķi iedvesmotu kultūru. Tādējādi arī noticis tā, ka agrīnā Ķīnas vēsture un mitoloģija pilnībā savijušās vienā veselā. Mūsu jaunā rakstu sērija "Mitoloģija" iepazīstinās jūs ar Ķīnas brīnišķīgo leģendu galvenajiem personāžiem.