Izgaisušais sapnis

Leģenda no agrīnās Tanu dinastijas (618.-907.) stāsta par kādu jaunu studentu vārdā Lu Šens, kurš maina savu dzīvi, nosapņojis savu likteni pie vakariņu galda.

Stāsts sākas kādā liktenīgā vakarā Haņdaņā. Lu Šens ieiet krodziņā un apsēžas pie galda, pie kura jau sēž kāds laipna izskata vecāks kungs. Sirmais kungs pacietīgi uzklausa Lu Šena žēlabas par vairākkārt nenokārtoto valsts eksāmenu.

Vecais kungs iesaka Lu Šenam atteikties no laicīgo ļaužu ambīcijām un sākt mācīties Dao jeb Ceļu. Bet Lu Šens šo domu noraida. Diezin vai jaunietim zināms, ka viņa sirmais galda biedrs ir neviens cits kā viens no slavenajiem astoņiem daoistu nemirstīgajiem - Lu Dunbiņs.

Gaidot, kamēr krodzinieks pagatavos viņiem maltīti no dzeltenās prosas, daoists piedāvā jaunajam studentam spilvenu atpūtai, un tas, nolicis galvu uz spilvena, mirklī ieslīgst miegā.

Lu Šens redz sapni tik skaidru, it kā viss noritētu dzīvē, un šajā sapnī viņam beidzot izdodas nokārtot valsts gala eksāmenus! Pēc tam viņš ieņem valsts ierēdņa amatu, dzīvo labklājībā un apprec daiļu jaunavu. Bet, atrodoties savas karjeras virsotnē, viņš pēkšņi tiek apsūdzēts korupcijā un notiesāts uz nāvi. Dramatiskās ainas turpinājumā imperators atsauc nepamatoto apsūdzību un saglabā viņam dzīvību. Gadiem ritot, Lu Šens gūst plašu popularitāti ar savām personiskajām un militārajām spējām, un viņa ģimene bauda slavu un bagātību. Un tad, 81 gada vecumā, viņa dzīvi nodzēš smaga slimība.

Noskatījies, kā viņa acu priekšā tiek izspēlēts viss viņa dzīves gājums, Lu Šens spēji pamostas. Viņš raugās apkārt un redz, ka krodzinieks vēl nav beidzis gatavot viņu maltīti. Blakus sēdošais sirmais kungs ar smaidu bilst: “Cilvēka dzīve līdzinās sapnim, vai ne?”

Lu Šens pēkšņi saprot, ka šī nav parasta tikšanās, tā ir liktenīga. Viņš atsakās no saviem sadzīviskajiem centieniem, kļūst par Lu Dunbiņa skolnieku un dodas mācīties Diženo Dao.

Shen Yun deju miniatūra “Izgaisušais sapnis” ir šī stāsta adaptācija.