Mandžūriešu deja

Cjinu dinastijas laikā galvaspilsētas Pekinas sirdī pilī, kas tagad pazīstama kā Aizliegtā pilsēta, plašas zāles apdzīvoja jaunas dāmas, kas pazīstamas kā gege. Pie gege (izrunā guh guh) piederēja galma princeses un Mandžūrijas aristokrātijas atvases. Gadsimtiem ilgi tās tiek godātas par savu eleganci un stila izjūtu.

Cjinu dinastija (1644.-1911. gads) kļuva par pēdējo Ķīnas periodu, kurā valdīja imperators. Tā bija vienīgā reize, kad šo zemi pārvaldīja mandžūri, kas ir Ķīnas otrā lielākā etniskā minoritāte, nākusi no ziemeļaustrumiem. Mūsdienu gege dejas nāk no Cjinu dinastijas galma, diženā Cjaņluna imperatora valdīšanas laika.

Šo deju spilgtākās iezīmes ir dāmu piemīlīgā iznesība un greznie tērpi ar smalki izšūtām galvassegām, bārkstīm, lakatiņiem un unikāliem augstiem apaviem.

Mandžūrijas sievietes savas kājas nenosaitēja. Gege valkāja kurpes uz augstas kvadrātveida platformas aptuveni 8 – 10 cm augstu pacēlumu. Tās bija pazīstamas kā “puķpodu kurpes” vai mazāk izsmalcinātā apzīmējumā “zirgu nagu kurpes”. Zīda kurpju sānus rotāja izšūti ziedu raksti, bet to nosaukums nav ar to saistīts; nosaukums cēlies no atstāto pēdu nospiedumu formas. Mandžūru dāmas šādos apavos spēra sīkus, piesardzīgus solīšus, viegli šūpojot rokas, lai saglabātu līdzsvaru. Dejošana puķpodu apavos prasa vēl lielāku veiklību un līdzsvara izjūtu, jo īpaši, cenšoties nodemonstrēt slaveno gege iznesību.