Mūks ar izcilu pacietību

Vienā no Shen Yun pirmajām deju miniatūrām tiek stāstīts par kādu izcilu personību.

Senajā Ķīnā kādā nelielā nomaļā ciematiņā atradās budistu templis. Ciema iedzīvotāji ar dziļu apbrīnu lūkojās uz šī tempļa abatu, un uzskatīja to par nesatricināmas tikumības paraugu.

Taču viss pēkšņi mainījās pēc kāda atgadījuma: viena no ciema jaunavām iesaistījās slepenā mīlas dēkā, un tās rezultātā dzemdēja dēlu. Kad viņas mīļākais bija aizbēgot pametis viņu, sieviete apgalvoja, ka viņas bērna tēvs ir tempļa abats. Budismā šāda mūka uzvedība tika uzskatīta par vissmagāko pārkāpumu - apkaunojumu, kas nedrīkst pieredzēt dienas gaismu.

Bet tā vietā, lai noliegtu apsūdzību vai censtos sevi aizstāvēt, abats klusēja. Viņš pieņēma bērnu un audzināja to kā paša dēlu. To redzēdami, ciema iedzīvotāji uztvēra to kā pierādījumu tam, ka stāsts ir patiess, un vienā balsī viņu nosodīja.

Gāja gadi, bet mūks tā arī dzīvoja izstumtībā. Kādu dienu pilsētā ieradās kāds visai cienījama izskata kungs, kas izraisīja vispārēju ziņkāri. Viņš tikko bija nokārtojis imperatora civildienesta eksāmenu, un ieguvis vidējā līmeņa ierēdņa amatu. Tas bija ievērojams sasniegums un augsts gods. Visi bija pārsteigti, ieraugot, ka viņa sieva ir neviens cits kā šī ārlaulībā dzimušā bērna māte.

Vīrs un sieva devās uz vietējo templi un metās ceļos abata priekšā. Ciema iedzīvotāju pārsteigumam nebija robežu, kad šis ierēdnis lūdza atgriezt viņam miesīgo dēlu, jo šis vīrs bija tas pats aizbēgušais mīļākais. Neizteicis ne vienu pārmetuma vārdu, mūks atgrieza zēnu viņa īstajiem vecākiem.

Aizkustināti un samulsuši ciema iedzīvotāji nu apjauta, ka ir pieļāvuši kļūdu, un visā pilnībā izprata abata žēlsirdību un pacietību.