Minu dinastija

Minu dinastijas pirmā imperatora Mina Taidzu dzīve, liekas, nebija paredzēta karaliskajai pasaulei. Dzimis ķīniešu zemnieku ģimenē kā Džu Juaņdžans, viņš sāka dzīvi kā budistu mūks. Bet, kad mongoļu vadītā Juaņu dinastija iekšējo sāncensību dēļ tika novājināta, Džu pievienojās nemierniekiem un drīz vien atradās spēcīgās armijas priekšgalā.

1368. gadā, daudzus gadus pēc tam, kad viņa armija iekaroja Naņdzjinu, Džu pasludināja sevi par imperatoru un nodibināja Minu dinastiju, atgriežot haņu etnisko grupu pie valdīšanas Ķīnā. Nākamo divu gadsimtu laikā Ķīnas ietekme pieauga gan reģionālā, gan globālā mērogā, tika sarakstīti trīs no četriem ķīniešu literatūras klasikajiem darbiem, un tika uzceltas lieliskās Aizliegtās pilsētas pilis.

Minu dinastija savu kulmināciju sasniedza trešā imperatora Mina Čendzu (1403.-1424.) valdīšanas laikā. Viņš pārcēla galvaspilsētu no Naņdzjinas uz Pekinu, izcēlās kā militārais stratēģis, uzcēla Aizliegto pilsētu un sniedza nozīmīgu ieguldījumu pasaules izpētē un humanitārajās zinātnēs. Mins Čendzu ieguva vārdu Junle, kas nozīmē “mūžīga laime”. Šis nosaukums atspoguļoja viņa laikmeta uzplaukumu, kā arī militāros un kultūras sasniegumus, kas konkurēja ar lielajām Haņu un Tanu dinastijām.

Viens no Mina Čendzu ieguldījumiem ķīniešu kultūrā bija pabeigta Junle enciklopēdija, monumentāls sējums, kas aptver dažādas tēmas no astronomijas līdz medicīnai un beidzot ar jiņ - jan teoriju. Pabeigtais teksts pārsniedza 3,7 miljardus vārdu, un tajā tika saglabāti neskaitāmi seni darbi, lai gan mūsdienās ir saglabājušās tikai atsevišķas tā daļas.

Reliģija un filozofija bija Minu dinastijas nozīmīga dzīves sastāvdaļa. Daoisms uzplauka, īpaši imperatora Dzjadzjina (1521.-1567.) valdīšanas laikā. Būdams dievbijīgs un uzticīgs Dao skolas māceklis, viņš uzcēla trīs slavenos Pekinas tempļus: Saules templi, Zemes templi un Mēness templi.

Viens no Minu laikmeta nozīmīgākajiem ieguldījumiem bija trīs tautas valodā rakstīti romāni, kuru stāsti joprojām ir vieni no vispopulārākajiem ķīniešu literatūras darbiem mūsdienās: Trejvalstu vēstures atstāstījums, Upes līčos, un Ceļojums uz Rietumiem. Vairākās Shen Yun izrādēs ir iekļautas šīs klasikas epizodes, tostarp Pērtiķu karaļa piedzīvojumi.

Trīs nozīmīgas personības raksturo Minu dinastijas sasniegumus:

Džens He (1371.–1433.): admirālis, kuram imperators uzdeva izpētīt Kluso un Indijas okeānu. 28 gadu laikā viņš veica septiņus ceļojumus, apmeklējot vairāk nekā 30 valstis, sasniedzot Austrumāfriku un Sarkano jūru, un pēc dažu vēsturnieku domām, viņš ieradās arī Amerikā (vairākas desmitgades pirms Kolumba). Viņa ekspedīcijas palīdzēja veicināt starptautisko tirdzniecību un izplatīt ķīniešu kultūru.

Li Šidžeņs (1518.-1593.): ievērojams ķīniešu ārstniecības augu speciālists, dabaszinātnieks, akupunktūras speciālists un ārsts. Li Šidžeņs uzrakstīja Compendium Materia Medica, visdziļāko tradicionālās ķīniešu medicīnas grāmatu, kas joprojām tiek izmantota kā būtiska atsauce.

Vans Janmins (1472–1529): bija filozofs un ierēdnis imperatora Dzjadzjiņa valdīšanas laikā. Vans popularizēja neokonfūciešu skolu, kas kļuva par nozīmīgu konfūciešu filozofijas nozari.

Pēc imperatora Šeņdzuna (1573.–1620.) valdīšanas sākās Minu dinastijas noriets. Viņa pēdējos gadus sabojāja korupcija un einuhu amatpersonu sazvērestības. 1644. gadā dinastija beidza pastāvēt Li Dzičena vadītās zemnieku sacelšanās rezultātā, kas noveda pie imperatora Veidzuna pašnāvības.