Vu Suns uzveic tīģeri

Vu Suns ir tēls no klasiskā ķīniešu romāna Upes līčos. Viņš bija četrpadsmitais no 108 Liana kalna varoņiem, kurš bija slavens ar izcilām prasmēm kaujas mākslās un spēju lielos daudzumos lietot alkoholu.

Kādu dienu, ejot garām mazam ciematiņam Jangu apgabalā, pie vietējā krodziņa viņš pamanīja izkārtni ar uzrakstu: “Trīs kausi mūsu stiprās dziras, un mežam cauri jūs neiesiet.” Vu Suns skeptiski nosmīkņāja. Pirms doties uz mežu, viņš iztukšoja 15 kausus. Krodzinieks centās kā varēdams viņu atturēt no nodoma šādā stāvoklī doties uz mežu, brīdinot, ka apkārtnē klaiņo negants tīģeris. Bet viņa centieni bija velti.

Vu Suns, dzērumā klupdams, ienira meža biezoknī. Noguris viņš atgūlās, lai nosnaustos. Nepaspēja vīrs vēl lāgā aizmigt, kad viņu pamodināja tīģera rūciens. Tas mirklī padarīja viņa galvu skaidru. Kaujas meistars uzlēca kājās, klupa tīģerim virsū un piebeidza to kailām rokām. Ziņas par šo varoņdarbu ātri vien izplatījās visapkārt, un Vu Suns tika iecelts augstā valdības amatā Jangu apgabalā.

Izdzirdējis šo labo vēsti, Vu Suna vecākais brālis kopā ar savu jauno līgavu pārcēlās uz dzīvi Jangu. Tas bija vienkāršs, labsirdīgs vīrs, kurš uz ielas tirgojās ar tvaicētām maizītēm, bet izskata ziņā katrs viņa ķermeņa centimetrs bija pilnīgā pretstatā Vu Sunam - vīrs bija neliela auguma, pilnīgs miesās un, ko tur slēpt, visai neglīts. Tomēr sieva viņam bija īsta skaistule. Diemžēl viņa izrādījās arī nodevīga intrigante - sieviete krāpa savu vīru, pārkāpjot laulību, un pēc tam noindēja nelaimīgo Vu Suna brāli. Atriebības dzīts, Vu Suns nogalināja netikli un viņas mīļāko, nolika viņu galvas sava nelaiķa brāļa altāra priekšā, bet pēc tam nodeva sevi varas iestāžu rokās. Tomēr Vu Suns bija iemantojis plašu popularitāti vietējo iedzīvotāju vidū, tādēļ tiesa nolēma saglabāt viņam dzīvību, bet par sodu izsūtīt uz ieslodzījuma vietu Mendžou apgabalā.

Pateicoties jauniegūtajam draugam - priekšnieka dēlam Ši Eņam, cietumā Vu Sunam klājās labi. Ši Eņam piederēja ēstuve, taču kāds ar kaujas mākslu prasmēm apveltīts bandīts viņam to atņēma. Lai palīdzētu draugam, Vu Suns satikās ar bandītu cīņā, uzveica to, un atgrieza ēstuvi tās īstajam īpašniekam. Tomēr viņam nebija atlicis daudz laika izbaudīt savu labklājību.

Sakāves saniknots, rīkļurāvējs sarunāja, ka Vu Suns kopā ar pāri slepkavu tiek izraidīts no Mendžou. Par laimi, Vu Sunam izdevās piebeigt savus apsargus, pirms tie unogalināja viņu pašu. Notiesātajam noziedzniekam Vu Sunam nebija citas izvēles, kā vien bēguļot. Reiz savās bēgļa gaitās viņš satika kādu simpātisku pāri (lai gan sieva sākumā mēģināja pārvērst Vu Sunu maltajā gaļā). Maskēšanās nolūkos pāris palīdzēja Vu Sunam pārģērbties par mūku, un galu galā viņš veiksmīgi nonāca Liana kalnā.

Tur cīnītājs pievienojās 108 vīriem, kas paludināti ārpus likuma. Suna Dzjana vadītajā soda ekspedīcijā, kas tika rīkota, lai apspiestu Fan La sacelšanos, Vu Suns kaujā zaudēja ar roku. Un tomēr pēc šīs uzvaras Vu Suns bija viens no retajiem izdzīvojušajiem, kas atteicās no imperatora uzaicinājuma atgriezties galvaspilsētā. Un tas izrādījās gudrs lēmums - tie, kas noticēja solījumiem un atgriezās, tika piekrāpti un sodīti ar nāvi. Vu Suns Sešu harmoniju templī pieņēma budismu un dzīvoja kā vientuļnieks līdz savai dabiskajai nāvei 80 gadu vecumā.

Interesants ir fakts, ka Vu Suns ir reāla persona, kas minēta daudzos senos dokumentos un vietējās vēsturiskās hronikās. Ieraksts no Ziemeļu Sunu dinastijas vēsta par to, kā Vu Suns, lai aizsargātu vietējos iedzīvotājus, nogalināja kādu despotisku valdības amatpersonu.