Pērtiķis cīnās ar valdnieku - viltvārdi
Savā episkajā Ceļojumā uz Rietumiem, lai atvestu uz Ķīnu budistu svētos rakstus, Tanu mūks un viņa trīs mācekļi apceļoja neskaitāmas eksotiskas zemes un nereti kļuva par lieciniekiem neparastiem notikumiem. Vienā no epizodēm viņi nonāk Vudzji karaļvalstī, kurā varu sagrābis ļauns burvis. Tanu mūks sauc palīgā savus mācekļus, kuriem piemīt spējas iznīcināt briesmoņus, bet situācija izrādās daudz sarežģītāka, nekā viņi ir iedomājušies.
No sausuma līdz plūdiem
Vudzji karaļvalsts iedzīvotāji ir izmisumā. Sausums ir iztukšojis akas un izkaltējis upes gultni. Trīs gadu laikā visa augu valsts uz zemes ir iznīkusi, cilvēki cieš badu. Valdnieks cieš līdz ar saviem pavalstniekiem, viņš gavē, dedzinu vīraku, dienu un nakti raida uz debesīm lūgšanas. Diemžēl nenokrīt ne piliens lietus, lai atvieglotu izkaltušās zemes ciešanas.
Kādu dienu uzrodas daoistu burvis. Viņš apgalvo, ka spēj izsaukt lietu. Patiešām, lai kurp viņš pavērstu savu burvju nūjiņu, savelkas negaisa mākoņi, debesis sašķeļ zibens šautras un sākas spēcīgas lietusgāzes.
Redzot kā akas pildās ar ūdeni un upes straume mutuļo, valdnieks ir pārlaimīgs, un viņam nerodas ne mazākās aizdomas par jebkādiem burvja ļaunprātīgiem nodomiem. Bet, tiklīdz viņš noliecas pie akas, lai pasmeltu ilgi gaidīto ūdens malku, viņam aiz muguras uzrodas burvis un iegrūž viņu akā — ir pastrādāta aukstasinīga slepkavība. Ļaundaris, jautri ķiķinādams, pieņem mirušā valdnieka izskatu. Tad tas, Vudzji iedzīvotāju neatpazīts, ieņem troni un izbauda visas valdnieka varas priekšrocības.
Mūsu varoņi steidzas palīgā
Trīs gadus vēlāk svētceļojums atved Tanu mūku un viņa sekotājus uz Vudzji. Pēc garā dienas pārgājiena Pērtiķis atpūtina kājas, Smilšu mūks atlaižas uz sakrautās bagāžas, bet viņu skolotājs gremdējas meditācijā. Cūķis, kas vienmēr cenšas atrast veidu, kā apmierināt savas iegribas, pamana aku un dodas turp, lai padzertos. Bet tiklīdz viņš noliecas pie akas, ūdens tajā sāk draudīgi mutuļot. Izbijies, viņš atgriežas pie saviem biedriem, bet atrod tos iegrimušus dziļā miegā. Nolēmis, ka uztraukumam nav pamata, Cūķis arī liekas uz sāniem, un pēc mirkļa jau krāc.
No akas ceļas sudrabaini tvaiki, no kuriem veidojas spocīgs noslīkušā Vudzji valdnieka tēls. Izmirkušais rēgs slīd uz meditējošā mūka pusi un, krītot tā priekšā uz ceļiem, lūdz palīdzēt un spriest taisnu tiesu. Tad, tikpat klusi kā atnācis, tas atgriežas akas dzelmē.
Pienāk rīts. Tanu mūks atceras meditācijā redzēto savādo ainu, un sūta savus mācekļus to pārbaudīt. Ienirstot akā, tie nonāk visu aku Drakonu valdnieka zemūdens Kristāla pilī. Vai viņam ir kas īpašs, ko viņiem parādīt? Kā būtu ar pirms trīs gadiem noslīkušā Vudzji valdnieka līķi? Par laimi, drakons bija apstrādājis Vudzji valdnieka mirstīgās atliekas ar tēla saglabājošu pērli, un mācekļi atgādā ķermeni virszemē nevainojamā stāvoklī. Ieraugot mirušo, skolotājs uzstāj, ka viņu, kā mūku, pienākums ir būt žēlsirdīgiem pret ikvienu. Viņu pienākums ir palīdzēt: valdnieks ir jāatdzīvina.
Par laimi, Pērtiķim ir zināms, ka ir tāda burvju tablete, kas spēj atdzīvināt mirušos. Šo tableti Debesu valstībā ir izgatavojusi daoistu dievība - Augstākais Kungs Lao-Tzu. Ar pārdabisku spēju palīdzību Pērtiķis nonāk paradīzes pilī un saceļ troksni pie eliksīra krāsns, līdz pa durvīm iedrāžas pats daoists. Atcerējies Pērtiķa izdarības pirms 500 gadiem, viņš nevēlas ielaisties ar to nekādās darīšanās. Bet, jau nākamajā mirklī viņš iedomājas, ka Pērtiķis var ķerties pie huligānisma, tādēļ Lao-Tzu izvelk tapu no savas ķirbja pudeles un piešķir Pērtiķim vienu zelta tableti.
Pērtiķis dodas atpakaļ uz Vudzji un atdzīvina valdnieku. Tad, apņēmušies atgūt troni, svētceļnieki pārģērbjas par Viņa Majestātes svītu, un dodas uz galvaspilsētu.
Pēdējais cēliens
Ienākuši pilī, viņi nekavējoties stājas pretī viltus valdniekam. Panikas pārņemts, burvis izrauj zobenu sargam no rokām, uzbrūk Pērtiķim, un sākas cīņa. Burvis cīnās prasmīgi, un viņam piedurknē paslēpti pat daži triki, tomēr uzveikt Pērtiķi viņš nespēj.
Bet tikko Pērtiķis ir atvēzējies ar zelta nūju, lai dotu izšķirošo triecienu, kāds maigā balsī iesaucas: Apturi savu roku! Esmu šurp atnākusi, lai atrastu jums jaunu draugu. Un tavu brīnumu, no krāsaina mākoņa nokāpj Bodhisatva, un visi godbijīgi metas ceļos. Tad dieviete izņem burvju spoguli un atklāj radījuma patieso veidolu — tas ir zilspalvainais lauva no Bodhisatvas pils.
Pērtiķis ir neizpratnē, viņš lūdz skaidrojumu: pirms trim gadiem Buda bija nosūtījis Bodhisatvu, lai tā piešķirtu arhata titulu labestīgajam Vudzji valdniekam. Diemžēl valdnieks neatpazina par ubadzi pārvērtušos dievieti, viņš lika Bodhisatvu sasiet un iemest grāvī uz trim dienām. Lai atmaksātu par šādu zaimošanu, Buda nosūtīja lauvu, lai tas trīs gadu laikā gāztu valdnieku. Tomēr lauvas valdīšanas laikā lietus pār zemi lija regulāri, sausums tai vairs nedraudēja, valsts uzplauka, un tās iedzīvotāji dzīvoja mierā un pārticībā.
Apjautis savu nepiedodamo muļķību, valdnieks dziļā nožēlā metas ceļos. Bodhisatva ar savu lauvu atgriežas debesīs. Vudzji valstī viss ir nokārtojies, arī svētceļnieki, paveikuši savu darāmo, turpina svētceļojumu uz Rietumiem.
