Reportāža: vadošā dejotāja Andžela Sjao

Magnifissance ir Francijas un Kanādas vadošais bilingvālais luksusa dzīvesveida žurnāls ķīniešu un angļu valodā, kura mērķis ir veidot tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, veidojot vienotu izpratni par skaistumu un izsmalcinātību, kas gulstas abu šo tradīciju pamatos.

Magnifissance: Andžela Sjao: dejojot ar grāciju un nesavtību sirdī

Mēģinājumus līdz vēlai naktij, sešu dienu intensīvu treniņu nedēļas un sešus mēnešus garās koncertturnejas dejotāja Andžela Sjao neuztver kā kaut ko neizpildāmu. Kas daudziem no mums nozīmētu milzīgu personīgu uzupurēšanos, viņas uztverē ir labi nodzīvota dzīve.

“Man nepatīk veltīgi izniekot laiku,” atzīstas Sjao, kas jau desmit gadus dejo pasaules vadošā klasiskās ķīniešu dejas kolektīva Shen Yun Performing Arts sastāvā. Ar burvīgu dzīvīguma un sirsnības sajaukumu balsī viņa atzīstas, ka jūtas laimīga, jo dara kaut ko nozīmīgu; patiesībā reizēm atvaļinājuma laikā viņa nezinot, ko īsti pasākt ar savu brīvo laiku.

Koncertturnejas Sjao šķiet aizraujošas — ir iespēja nogaršot jaunus ēdienus un apgūt ko jaunu, taču pēc gandrīz desmit gadu ilgas ceļošanas pa visu pasauli viņa neļaujas jaunā valdzinājumam, turpinot iesākto ceļu. Drīzāk liela daļa no tā, kas ļauj viņai noturēties augstā līmenī, ir mērķtiecīgs darbs pie sava viedokļa izstrādes, lai pārvarētu šīs tikko pamanāmās negatīvās domas, kas pretējā gadījumā uzkrājas un apgrūtina ilgtermiņa saistības.

“Man jāiemācās būt nesavtīgākai,” viņa atzīstas. “Ja sevi esat nostādījis pirmajā vietā, tas patiesībā tikai rada kaudzi nepatikšanu.” Viņas izvēlētā mākslas veida savdabības dēļ šī nesavtība ir arī atslēga uz viņas mākslinieciskās meistarības paaugstināšanu.

    

Saskarsmē ar savu “es”

Senajā ķīniešu kultūrā pastāvēja uzskats, ka dabas parādību darbību pamatā ir garīgie principi, kā arī tie ir cilvēka dzīves notikumu virzītāji. Tika uzskatīts, ka, lai radītu diženu mākslas darbu, māksliniekam ir jādzīvo saskaņā ar garīgiem principiem. Augsta līmeņa cilvēkiem jābūt apveltītiem ar spoži starojošu dvēseli, lai ar savas mākslas starpniecību varētu daļu šīs gaismas nodot apkārtējiem. Ar nelāgiem nodomiem apveltīta cilvēka radītā māksla būs tumša un izplatīs nelaimi.

Sjao viņas mākslā tas izpaužas visai konkrēti un taustāmi. Intervijā dzīvesstila žurnālam Elite viņa paskaidroja, kā zem krāšņiem kostīmiem un ideāli precīzām kustībām vien cieša pašaizliedzība piešķir dzīvību viņas dejai.

“Jūs nevarat izvairīties no sevis atklāšanas,“ viņa stāsta. “Klasiskajā ķīniešu dejā jūs demonstrējat savu iekšējo es, jo dejojot jūs nevarat neko noslēpt. Cilvēki var redzēt jūsu personību,” viņa paskaidro.

“Reizēm manas kustības ir pārāk ierobežotas, un man šķiet, ka tas ir saistīts ar manu personību … [Tāpēc] es cenšos būt atvērtāka,” viņa teica.

Paust emocijas ar dejas starpniecību

Dejotāju emociju atklāsme tiek skarta arī klasiskās ķīniešu dejas apmācības programmā, izmantojot prasmi, ko sauc par garīgo būtību. “Garīgā būtības izpausme izceļ iekšējo garu, elpu, nodomus, personisko auru un dziļi emocionālu pieeju,” skaidro Shen Yun vietne.

Garīgās būtības izpausme ir viena no augstākajām prasmēm. Sjao tas visvieglāk padodas, izpildot galma dejas, kas viņai ir vismīļākās.

Viņa ir izpildījusi arī neskaitāmas raksturlomas. Katra loma ir unikāls izaicinājums, jo viņai ir jāizjūt tēla emocijas. Viņa atceras vienu no savām pirmajām nospēlētajām lomām — žēlsirdības dievietes lomu. Saņēmusi šo lomu, viņa juta, ka tā ir lieliska iespēja pilnveidot sevī dziļāku žēlsirdību un līdzjūtību.

Citās lomās viņai ir bijis jāattēlo vairāk cilvēcisku emociju, tai skaitā tādas, kuras viņa nekad nebija piedzīvojusi; piemēram, mātes pārdzīvojumus, guļot uz nāves gultas. Lai viņa izprastu šīs jūtas un spētu tās izpaust ar kustību palīdzību, ir bijusi nepieciešama dziļa empātija un spēja atteikties no sava es.

    

Kultūras iedvesmota

Dzirkstošā un spožā senās Ķīnas galma dzīve ir saistījusi Sjao kopš agras jaunības. Tagad, desmit gadus izpildot klasisko ķīniešu deju, viņai pat šajā mūsdienu laikmetā ir izdevies tai pietuvoties cik tuvu vien iespējams.

Sjao uzauga Kanādā, kurp viņas ģimene pārcēlās, kad meitenītei bija tikai četri gadi. Tomēr viņai palaimējās dzīvot kopā ar saviem vecvecākiem; viņi palīdzēja meitenei saglabāt saikni ar savām saknēm, piepildot viņas apziņu ar neskaitāmām ķīniešu pasakām.

Pusaudžu gados viņa izlasīja četrus ķīniešu klasiskos romānus, un viņas mīļākais ir Trejvalstu vēstures atstāstījums. Un īpaši tuvs viņai ir Haņu dinastijas karavadoņa Cao Cao sarakstītais dzejolis Jūra. Tajā autors apraksta neizmērojamo prieku, ar kādu viņš vēro okeānu. “To izlasot, es jūtos kā no jauna piedzimusi,” intervijā žurnālam Elite atzīstas Sjao.

Sjao ne tikai uzstājas ar Shen Yun, viņa ir studējusi Fei Tian Mākslas akadēmijā, privātā skolā Ņujorkas štatā, kur viņa ar bilingvālu vēstures un ķīniešu valodas kursu palīdzību guva vēl dziļāku priekšstatu par tradicionālo ķīniešu kultūru.

    

Divi no viņas iecienītākajiem vēsturiskajiem varoņiem ir imperators Taidzuns un viņa sieva imperatore Džansuņa. Pēc tēva nāves Taidzuns kļuva par otro Ķīnas Tanu dinastijas imperatoru. Laiks, kad valdīja Tanu dinastija, tiek uzskatīts par Ķīnas zelta laikmetu. Pēc tam viņa sieva kļuva par imperatori, un bija pazīstama ar savu iecietību, gudrību un gatavību ziedoties valsts labā.

Piemēram, kad viņa saslima, imperatoram ieteica ziedot vairāk naudas tempļiem, lai imperatore saņemtu dievišķo svētību un atveseļotos. Taču imperatore Džansuņa iebilda, apgalvojot, ka viņas nāve pienāks, kad liktenis to būs lēmis, bet valsts resursus nevajadzētu tērēt, mēģinot šo likteni mainīt.

Imperatore Džansuņa aizgāja mūžībā 36 gadu vecumā, taču pirms nāves viņa savam vīram izteica divus lūgumus: pirmkārt, lai viņš nekādā gadījumā nepaaugstina amatos viņas ģimenes locekļus, kuriem nav nekādu nopelnu (daži cenšas gūt labumu no radniecības ar imperatori), un otrkārt, lai valsts netērē lieki naudu, izbūvējot viņai greznu kapliču.

Sjao atzīstas, ka apbrīno imperatores gara spējas un nesavtību.

“Man patīk, kā viņa no aizkulisēm gudri pārvaldīja valsti. Viņa nelielījās ar paveikto, lai gan deva milzu ieguldījumu, cenšoties padarīt valsti labāku,” Sjao rakstīja, atbildot uz intervijas jautājumiem e-pastā.

Labas sadarbības sastāvdaļas

Pārdomājot dzīves mācības, ko viņa guvusi, atrodoties tik cieši saliedētā grupā, Sjao apgalvo, ka ir svarīgi rūpēties par citiem un reāli izvērtēt savas spējas. Ja citu domas par jums šķiet ļoti svarīgas, tas visu vēl vairāk sarežģīs.

Palīdzot kādam labot kļūdu, ir svarīgi to darīt iejūtīgi un laipni. Tomēr, kas attiecas uz viņas pašas kļūdām, Sjao apgalvo, ka vislabāk ir tām stāties pretī un labot, neļaujot iejaukties bailēm. “Bailes kļūdīties ir šķērslis. …Tu uzzini vairāk, ja nebaidies kļūdīties.

Viņa arī pastāvīgi cenšas būt pieticīga un saglabāt atvērtu apziņu. “Vienmēr ir labi būt pieticīgai,” viņa atzīst. “Jūs zināt vairāk, ja atzīstat, ka kaut ko nezināt.”