Reportāža: vadošā dejotāja Luna Juja

Magnifissance ir Francijas un Kanādas vadošais bilingvālais luksusa dzīvesveida žurnāls ķīniešu un angļu valodā, kura mērķis ir veidot tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, veidojot vienotu izpratni par skaistumu un izsmalcinātību, kas gulstas abu šo tradīciju pamatos.

Šajā žurnāla numurā Magnifissance publicēja rakstu par Shen Yun vadošo dejotāju Lunu Juju. Juja dejo Shen Yun sastāvā kopš 2017. gada. 2018. gadā viņa kļuva par trešās vietas ieguvēju New Tang Dynasty Television Starptautiskajā klasiskās ķīniešu dejas konkursā (junioru sieviešu grupā), un tajā pašā konkursā 2021. gadā izcīnīja pirmo vietu.

Magnifissance: Skaistums atmodina dvēseli

Lieliskajai mākslai ir sava greznības izjūta. Tās vērtību nenosaka augsta biļešu cena vai skatītāju stāvoklis sabiedrībā. Pat rekordaugstas izsoļu cenas neatspoguļo klasiskas gleznas, skulptūras vai cita mākslas darba patieso vērtību. Šie nepārspējamie skaistuma iemiesojumi pārsniedz materiālās pasaules robežas. Nereti varam novērot, ka klasisko mākslas darbu radītās brīnumainās izjūtas un pārdzīvojumi, gadiem ritot vēl pat pastiprinās. Simtiem un pat tūkstošiem gadu ilgā paaudžu pieredze padziļina mākslas nozīmi un iedvesmo nepārtraukti tiekties pēc skaistuma, sapratnes un garīgā satura.

Mūsdienu attīstīto tehnoloģiju laikmetā māksla ir kļuvusi daudzveidīgāka, mūsu iespējas radīt un skatīt mākslu ir sasniegušas jaunas virsotnes, kamēr spēja izjust saikni ar mākslas darbu un prasme novērtēt patiesu skaistumu ir mazinājusies. Par piemēru ņemsim kontinentālo Ķīnu. Mao uzsāktās Kultūras revolūcijas laikā (1966. – 1976.) daudzas klasiskās mākslas formas tika pamestas novārtā, un neskaitāmas tehnikas un iekšējais saturs, kas veidoja ķīniešu civilizācija, praktiski izzuda.

2006. gadā klasisko ķīniešu mākslinieku grupa Ņujorkā nodibināja Shen Yun Performing Arts, kurā guva māksliniecisku brīvību rūpīgi izpētīt šo seno kultūras mantojumu. Visi kopā viņi uzsāka ceļu pretī dievu dāvātās ķīniešu kultūras atdzimšanai, daloties tajā ar visu pasauli.

Šobrīd Shen Yun katru gadu dodas viesizrādēs pa visu pasauli. Tā unikālajā orķestrī apvienoti Austrumu un Rietumu mūzikas instrumenti, lai radītu savu neatkārtojamo skanējumu, kamēr dejotāji uz digitālu dekorāciju fona atdzīvina seno laiku varoņus un episkos notikumus. Profesionāļi un slavenības mākslas jomā ir atzinuši Shen Yun izrādes par labākajām pasaulē. Pēc ilgāka pārtraukuma pandēmijas dēļ Shen Yun kolektīvs nu atkal ir gatavs doties viesizrādēs, piedāvājot skatītājiem pavisam jaunu programmu.

Pirms nedaudz vairāk nekā trim gadiem dejotāja Luna Juja piepildīja savu sapni kļūt par vadošo dejotāju Shen Yun kolektīvā. Pēc treniņiem daudzu gadu garumā un simtiem uzstāšanos Juja ir guvusi dziļāku izpratni par māksliniecisko meistarību.

“Lai piepildītu izpildījumu ar dziļu saturu un liktu auditorijai izjust patiesu skaistumu, ir svarīgi atbilst augstiem estētikas standartiem,” viņa stāsta. Bet kāds ir klasiskās ķīniešu dejas skaistuma etalons? Juja stāsta, ka tas balstās uz divām sen aizmirstām tehnikām, kurām jaunu dzīvību iedvesis Shen Yun mākslinieciskais vadītājs.

No jauna atklājot izcilu dejas tehniku

Shen Yun mājas lapā norādīts, ka klasiskās ķīniešu dejas, kaujas mākslu un teātra saknes meklējamas senajā Ķīnas kultūrā. Pārklājoties kustībām un pozām (šeņ-fa) un iekšējam saturam (šen-juņ), gadu gaitā tās ietekmējušās viena no otras un savstarpēji smēlušās iedvesmu. Šeņ-fa koncepcija ietver sevī divas īpašas dejas tehnikas, un tās slēpj sevī faktorus, kas palīdzējuši atraisīties Jujas meistarībai. Viena no šīm tehnikām ir “ķermenis ved rokas”, kas nāk no tūkstošiem gadu senas pagātnes, un mūsdienās tikai nedaudziem ārpus Shen Yun loka tā ir zināma. Otra ir pat vēl pārāka, un līdz šim bija jau pavisam izzudusi. To dēvē – “gurni ved kājas”.

Abās tehnikās galvenā uzmanība tiek pievērsta kustībai, kas sākas no ķermeņa centra un pēc tam aizplūst uz locekļiem, radot sajūtu, ka rokas un kājas tiek bezgalīgi izstieptas. Ķermeņa augšdaļā kustība sākas no vietas starp lāpstiņām, un plūstoši virzās līdz pat pirkstu galiem. Tehnikā “gurni vada kājas” kustība sākas viduklī, un tad caur gurniem virzās uz kājām.

Deja – tas ir ķermeņa mākslinieciskās izpausmes veids, un ar šīs šeņ-fa tehnikas palīdzību izstiepjot rokas un kājas, dejotājam rodas iespēja ar ķermeņa palīdzību paust dziļākas emocijas un radīt vieglas un nepiespiestas kustības ilūziju.

Skaistums izriet no spējas sevi kontrolēt

Lai panāktu izcilu šeņ-fa “ķermenis ved rokas” un “gurni ved kājas”, dejotājam, pirmām kārtām, jāpiemīt spējai lieliski pārvaldīt savu ķermeni. Piemēram, daži dejotāji spēj pacelt kājas virs galvas tikpat viegli kā rokas. Viņi spēj izpildīt arī sarežģītus salto un akrobātiskas paņēmienus. Dejas pamatā ir spēja valdīt pār savu ķermeni, tā iekļauj sevī lokanumu, spēku, līdzsvara izjūtu un stāju.

Juja dejo jau kopš sešu gadu vecuma. Viņa ikdienas trenējas, izstiepjot savu ķermeni vissarežģītākajās pozīcijās. “Es veicu stiepšanos, kad vien man ir laiks,” dejotāja turpina stāstījumu. “Lokanību es varu uzlabot, tikai trenējoties. Pat ja kādu laiku neredzu nekādus rezultātus, es turpinu trenēties. Ieguldītais darbs summējas, un galu galā rezultāti neizpaliek.”

Dejotājas tieksmei uzlabot lokanību nav robežu. Nepārtraukti trenējoties, kvantitāte pārtop kvalitātē. Juja raksturo to kā locītavu un cīpslu atbloķēšanu.

Paralēli lokanumam svarīga nozīme ir arī muskuļu spēkam un izturībai. Pirmais solis ir trenēt muskuļus, lai spētu izpildīt kustības. Pēc tam dejotājs atkal un atkal atkārto šo tehniku, lai iemācītos to perfekti pārvaldīt. Mazākais uzlabojums ļauj izcelt klasiskās ķīniešu dejas izsmalcināto būtību un neatkārtojamo burvību. “Ikdienu izpildot vienas un tās pašas kustības, domāju, kā izpildīt tās labāk; piemēram, kādu muskuļu grupu vajadzētu iesaistīt un kā to pielietot, lai panāktu labāku līdzsvaru, spēcīgāku eksplozīvo spēku utt.”

Juja stāsta, ka pēc tik ilgiem treniņu gadiem viņa sapratusi, ka pilnībai nav robežu, tev vienmēr būs iespēja kaut ko uzlabot. “Tā ir neatlaidība dienu no dienas un gadu pēc gada. Pa kripatiņai vien krājot meistarību. Tas prasa milzu gribasspēku.” Šis gribasspēks izpaužas ne tikai nepārtrauktos treniņos, tas noder arī, lai sasniegtu koncentrēšanās stāvokli, kāds nepieciešams, izejot uz skatuves. Dejotāja spilgti atceras vienu no savām pēdējām uzstāšanās reizēm 2020. gadā pirms koncertturnejas atcelšanas.

“Pandēmijas dēļ skatītāju zālē bija pavisam nedaudz, un šī iemesla dēļ jutos mazliet skumji un nespēju nomierināties. Dejā Laternu gaisma es izpildīju solo partiju, un man bija jānostājas pozā ar [ķīniešu] laternu virs galvas. Pamanot, ka dejotājs man iepretim nedaudz sakustas, mani pārņēma panika un nespēju nostāvēt mierā tā, kā tam bija jābūt.” Viņa jutusies sarūgtināta un domās atvainojusies publikai. Pēc brīža Juja izpildīja īpaši iespaidīgu solo elementu, kas izsauca aplausu vētru. “Es biju tik aizkustināta! Skatītājus nebija sarūgtinājusi mana kļūme, viņi joprojām man applaudēja, cenšoties uzmundrināt.”

Šī pieredze ļāvusi Jujai vēl labāk izprast gribasspēka lomu. “Kad tu dejo uz skatuves, tev jāspēj saglabāt skaidru apziņu, lai kas arī atgadītos. Savaldi savu satraukumu un panikas uzplūdus, pilnībā velti sevi izpildījumam, lai sniegtu skatītājiem vislabāko.”

Tie no mums, kam palaimējies noskatīties Shen Yun izrādi, varēja sajust šo ciešo apņēmību, kas piemīt dejotājiem, mūziķiem un daudziem citiem māksliniekiem aizkulisēs, kuri velta sevi tam, lai radītu dailes un svētsvinības pilnu atmosfēru. Shen Yun priekšnesums parasti sākas ar ainu, kurā attēlota Debesu valstība: dejotājiem zem kājām slīd mākoņi, bet fonā slejas krāšņi tempļi. Burvīgas dejas un mūzika atdzīvina majestātiskus Budas, nemirstīgus daoiešus un dievišķas būtnes. Visapkārt valda brīnuma gaidas, aiztraucot skatītājus pāri laicīgās pasaules robežām. Uztraukumi un steiga paliek aiz muguras, gaisā valda vien patiesības un skaistuma gars. Tā izpaužas saikne “no sirds uz sirdi”, kas valda starp izpildītājmāksliniekiem un skatītājiem. Brīnumainās ainas no Shen Yun izrādes virmo gaisā vēl ilgi pēc tam, kad koncertturnejas autobusi jau devušies uz citu pilsētu, un grūtos brīžos tās ik pa brīdim ataust atmiņā, ar savu gaišo enerģiju kliedējot nomāktības mijkrēsli. Ko līdzīgu piedzīvojuši daudzi skatītāji, un tas sniedz gandarījumu ikvienam izpildītājam, kurš tāpat kā Luna Juja “dejo ar sirdi”.