Vairāki bērni, pret kuriem valdība savulaik bija slikti izturējusies, kuriem tika nozagta bērnība, vēlāk kļuva par pasaules līmenī atzītiem izpildītājmāksliniekiem, kas uz pasaules lielākajām skatuvēm stāsta par pašu piedzīvotiem notikumiem viņu dzīvē.
Patiešām, tādā vai citādā veidā daudziem Shen Yun izpildītājmāksliniekiem ir kas kopīgs - ticības dēļ viņi tikuši pakļauti vajāšanai no pasaules lielākā totalitārā režīma puses. Viņu stāsts ir par teroru un drosmi, traģēdiju un cerību.
“Reiz,” saka vadošais dejotājs Stīvens Vans, “šī vajāšana beidzot tiks apturēta.”
Atdzimšana un pretošanās
Shen Yun, bezpeļņas organizācija, ko 2006. gadā Ņujorkā nodibināja neliela atzītu ķīniešu izpildītājmākslinieku grupa, pilda ambiciozu misiju: ar klasiskās ķīniešu dejas, kas ir gan izklaidējoša, gan izglītojoša, palīdzību atgriezt dzīvē tradicionālo kultūru. Šī iniciatīva piesaistīja talantus no visas pasaules, tai skaitā no pašas Ķīnas.
Taču Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), pašas vārdiem runājot, gadu desmitiem ir karojusi ar tradīcijām, reliģiju un vēsturi. Tieši šī iemesla dēļ Shen Yun bija iespējams nodibināt tikai ārpus Ķīnas, un pat šodien kolektīvam tiek liegta iespēja tur uzstāties.
Tiem, kas pameta Ķīnu, lai pievienotos Shen Yun, nācās riskēt ar visu. Daži no viņiem jau bija tik daudz zaudējuši.
No parkiem līdz cietumiem
Pēc Mao Dzeduna asiņainās 60. un 70. gadu kultūras revolūcijas Ķīnā uzplauka cjigun meditācijas prakses. Rītausmā miljoniem cilvēku līganam kustībām izpildīja vingrojumus, tiecoties pēc veselības un ilgmūžības, un, iespējams, tradīcijām.
1992. gadā, tuvojoties cjigun uzplaukuma norietam, Li Hundži kungs pirmo reizi iepazīstināja sabiedrību ar Faluņgun. Atšķirībā no lielākās daļas tolaik publiski sludināto mācību, Faluņgun (pazīstams arī kā Faluņ Dafa) mācībā lielākais uzsvars tika likts uz cilvēka morālo stāju, uz viņa garīgo izaugsmi. Faluņgun praktizētāji savā ikdienas dzīvē cenšas sekot “Īstenības, Labestības un Pacietības” principiem, vienlaikus izbaudot organisma atveseļošanos un garīgo labsajūtu, ko sniedz meditācija.
ĶKP, kas sākotnēji praksi atbalstīja, uztvēra šīs vērtības un cilvēkus, kas tās praktizēja, kā tiešus draudus savai varai. 1999. gadā šī kādreiz slavinātā garīgā prakse tika pasludināta ārpus likuma, un aptuveni 100 miljoni Faluņgun praktizētāju tika vienas nakts laikā padarīti par valsts ienaidniekiem.
Vajāšanu kampaņa, kas joprojām turpinās, ir centusies izputināt šos cilvēkus finansiāli, nomelnot tos sabiedrības acīs un iznīcināt fiziski. Tiek pielietotas tādas metodes, kā visa veida neērtību sagādāšana, publiska apmelošana un pārmeklēšanas, patvaļīgi aresti, spīdzināšanas, slepkavības un pat orgānu piespiedu izņemšana peļņas gūšanai.
Izirusī ģimene
Jaunajam Stīvenam Vanam , uzaugot Ķīnā, agrīnā ģimenes dzīve nav bijusi nekāda saldā. Viņa vecākiem dēla audzināšanā bieži vien nācās pielietot smagu roku, un viņa dumpīgā daba allaž sniedza iemeslu to darīt. Tomēr atmosfēra ģimenē mainījās, kad vecāki sāka praktizēt meditāciju. Mamma, kas agrāk ātri vien aizsvilās, kļuva par pacifisti, un arī viņa tēva daba krietni vien mainījās. Bet tikko Vanu ģimene sāka baudīt laimīgāku dzīvi, tā sākās vajāšanas.
Abi zēna vecāki tika ar varu aizvesti un ieslodzīti cietumā bez tiesas procesa. Stīvens apmeklēja viņus, cik vien bieži tas tika atļauts. Bet tas nenotika pārāk bieži, un viņš ar skumjām sejā vēroja, kā viņa vecāki, piespiesti smaidot, apgalvo, ka ar viņiem viss kārtībā. Dažu turpmāko gadu laikā Stīvena vecāki laiku pa laikam tika no jauna arestēti, spīdzināti un atkal atbrīvoti. Stīvens atceras, ka kopš šī pirmā aresta viņš nekad vairs nav redzējis abus vecākus kopā.
Stīvens, kurš jau Ķīnā bija sācis mācīties dejot, galu galā aizbēga uz Ameriku, lai pievienotos Shen Yun, bet viņa vecākiem nepaveicās. Viņa tēvs tika spīdzināts līdz nāvei un atbrīvots no ieslodzījuma tikai, lai nomirtu no medicīniskām komplikācijām. Stīvens pat nedrīkstēja atbraukt uz tēva bērēm.
Stīvena māte joprojām atrodas Ķīnā un tikusi vairākkārt ieslodzīta cietumā, kamēr viņš turpina mēģinājumus uzrunāt ASV senāta pārstāvjus, lūdzot palīdzību viņas atbrīvošanā.
Uzstāšanās ar Shen Yun ir devusi Stīvenam iespēju visai pasaulei pavēstīt par savas ģimenes un neskaitāmu citu ģimeņu skumjajiem likteņiem.
“Kad es tēloju vajāto Faluņgun praktizētāju, tad patiesībā stāstu paša pieredzēto,” - viņš atzīstas. Ko tādu patiešām ir pieredzējuši man tuvi cilvēki.
Tagad Stīvens ir jauno Shen Yun dejotāju skolotājs, un viņš cer “ar šīs mākslas formas palīdzību palīdzēt cilvēkiem uzzināt par Ķīnā notiekošo vajāšanu, lai iedegtu ļaužu sirdīs prasību pēc taisnības uzvaras.”
Palikusi bez tēva četru gadu vecumā
Ellija Žao ir dzimusi Ķīnā, tipiskā vidusšķiras ģimenē, tomēr viņas bērnība nebija gluži parasta. Kādu dienu viņu mājās ielauzās grupa miliču, kas aizveda viņas tēvu. Meitenīte vēroja, kā policijas mašīna izgaist tālumā - tā bija pēdējā reize, kad viņa redzēja savu tēvu. Komunistiskā partija ieslodzīja viņas tēvu cietumā un nomocīja līdz nāvei viņa ticības dēļ. Ellijai bija tikai 4 gadi.
Kad Ellija bija sasniegusi 9 gadu vecumu, viņas ar māti bija spiestas bēgot pamest Ķīnu. Izvairījušās no briesmām, pārbēgot uz Taizemi, viņām pavērās iespēja droši izceļot uz ASV, kur mazā, līdz sirds dziļumiem satriektā Ellija sāka apgūt dejas mākslu. No Kalifornijas viņas pārcēlās uz Ņujorku, kur Ellija pievienojās Shen Yun, un tagad kolektīva vadošā dejotāja stāsta starptautiskai auditorijai par piedzīvoto ar dejas palīdzību.
“Režīms var atņemt jums bērnību, atņemt jūsu ģimeni,” viņa stāsta, “bet tas nekad nespēs jums atņemt ticību.”
“Es vēlos ar dejas palīdzību pavēstīt skatītājiem, ka pasaulei ir nepieciešama īstenība, labestība un pacietība,” viņa turpina.
Mūziķes stāsts
Viena no raksturīgām iezīmēm pirms 1999. gada Ķīnā, bija Faluņgun praktizētāju skaits. Visā valstī cilvēki no rītiem pulcējās apkārtnes parkos, lai pirms darba kopā vingrotu un meditētu. Šādas plaša mēroga aktivitātes valdība patiesībā slavēja un apsveica kā veselīgu tendenci.
Bet vienas nakts laikā viss pēkšņi mainījās. Šie paši miermīlīgi noskaņotie visu sociālo slāņu piederīgie tagad bēga no milicijas vai devās uz Tiaņaņmeņa laukumu, lai protestējot izklātu plakātus ar uzrakstiem “Faluņ Dafa ir brīnišķīgs”, “Izbeigt vajāšanu”. Simtiem tūkstošu cilvēku tika ieslodzīti cietumos, darba nometnēs un “pāraudzināšanas centros”.
To bērnībā savās mājās Ķīnā pieredzēja Ju Liana, kas tagad spēlē pipu Shen Yun orķestrī. 1999. gada augustā bruņotu miliču grupa aplenca vietējo Faluņgun nodarbību vietu, un meitenīte vēroja, kā viņas māte tiek iegrūsta milicijas transportā. Viņa atceras, ka tolaik bija pārāk maza, lai pilnībā izprastu situāciju, bet ar laiku viss noskaidrojās.
Turpmāko divu gadu laikā viņas māte tika arestēta četras reizes. Viņas tēvu, kurš pats nepraktizēja, bet atbalstīja praksi, ievērojis, cik pozitīvu ietekmi tā atstājusi uz viņa sievu, varas iestādes regulāri centās iebiedēt.
Pa to laiku Ju jau bija kļuvusi par topošo pipas spēles zvaigzni, kas uzvarējusi nacionālajos konkursos un saņēmusi atzinīgas atsauksmes no prestižām institūcijām. Pēc vairākiem gadiem viņa pieteicās darbam Shen Yun, kur viņu pieņēma un dāvāja jaunu dzīvi Amerikā. Viņas vecāki vēl kādu laiku cieta no ĶKP vajāšanas, pirms beidzot viņiem izdevās bēgt uz Kanādu.
Un stāsts turpinās
Iepriekš minētās ir tikai trīs no Shen Yun dalībnieku pieredzēm. Tie, kas ieradušies no Ķīnas, šobrīd nevar atgriezties savā dzimtenē. Viņu ģimenes locekļi Ķīnā pa to laiku bieži saskaras ar uzmākšanās politiku un draudiem, bet vecākiem, kas ir jau krietnu gados, nākas rēķināties ar perspektīvu nekad vairs negūt iespēju redzēt savus bērnus un mazbērnus. Daudzi šobrīd ārzemēs jau sasnieguši ap trīsdesmit gadu vecumu, bet tā arī nav raduši iespēju piedzīvot ģimenes atkalapvienošanos.
Šī vajāšana, kā arī ĶKP īstenotā tradicionālās ķīniešu kultūras apspiešana ir izvērsta arī ārpus Ķīnas robežām, pieņemot dažāda veida transnacionālu represiju formu. Shen Yun tīmekļa vietnes sadaļā Pārbaudījumi, ar kuriem saskaramies ir sniegta informācija par to, kā ĶKP vairākkārt ir centusies nepieļaut Shen Yun uzstāšanos, un citā tīmekļa vietnē ir pieejams saraksts ar aptuveni 90 incidentiem, sākot ar mēģinājumiem piespiest teātrus un politiķus atcelt izrādes līdz pat tādam vandālisma aktam, kā Shen Yun autobusa riepu sagriešana.
Un tomēr, ieejot nu jau astoņpadsmitajā savas pastāvēšanas gadā, Shen Yun ar savu pasaules klases izpildītāju kolektīvu un viņu unikālo pieredzi sniedz pasaulei ieskatu Ķīnas 5000 gadus senajā un krāšņajā vēsturē. Šie stāsti un leģendas satur senās civilizācijas svarīgākās garīgās vērtības.
Kā izteicās viena no vadošajām dejotājām Ellija Žao: “Pirms 20 gadiem mans tēvs drosmīgi aizstāvēja šīs vērtības.”
