Ķīniešu leģendās bieži attēloti tēli, kas rokās tur ķirbja pudeli. Dievišķie dziednieki to izmantoja pacientu ārstēšanā; Tieguai Li, vienam no Astoņiem daoisma nemirstīgajiem, pār plecu vienmēr bija pāmesta zelta ķirbja pudele; bet ekscentriskais mūks Dzjiguns nekad nešķīrās no savas vīna ķirbja pudeles. Iedzērušajam mūkam Lu Džišeņam, kurš 2011. gada programmā redzams Shen Yun dejas miniatūrā, pie gurna bija piestiprināta ķirbja pudele. Čana E no 2007. gada Shen Yun programmas deju miniatūras, iedzer burvju dziru no ķirbja pudeles un aizlido uz Mēnesi.
Ķirbis ir kāpelētājaugs no ķirbjaugu dzimtas, pie kuras pieder arī melone. Svaigus ķirbjus klāj maigi zaļa miza, un tos lieto uzturā kā dārzeņus. Nobriedušiem ķirbjiem nokrāsa ir zeltaini dzeltena. Senatnē cilvēki izgreba ķirbjus, veidojot no tiem pudeles šņaucamās tabakas uzglabāšanai un puķu vāzes. Tos izmantoja arī kā traukus ūdens, ārstniecisko novārījumu un stiprināto dzērienu uzglabāšanai. Ķirbja pudelē vīna garša saglabājas ļoti ilgu laiku. Senās medicīnas grāmatās stāv rakstīts, ka vīns, kas uzglabāts ķirbja pudelē, var mazināt iekaisumu, uzlabot redzi un veicināt gremošanu.
Fenšui tiek uzskatīts, ka ķirbim piemīt spēja izdzīt ļaunos garus. Ķīniešu jēdziens “gourd-hu lu” ir homofons jēdzieniem “aizsardzība” un “veiksme”. Iespējams, tieši tas kļuva par iemeslu tam, ka senatnē ļaudis uzskatīja ķirbi par veiksmes amuletu. To karināja virs durvju stenderes vai nēsāja līdzi, lai atvairītu ļaunumu.
