No visām manām šīs sezonas dejām, tā loma, kurā man ir visvienkāršākais kostīms, kurā es visīsāko laika posmu esmu uz skatuves un kura ir visvieglākā, patiesībā liek man daudz ko pārdomāt. Lasiet tālāk un uzzināsiet, kāpēc…
Esmu uzaugusi Austrumos. Tātad, Amerikas Savienoto Valstu Austrumkrastā. Bostona, Baltimora un Bridžvotera (Ņūdžersijas štats) ir vietas, kur Betija apguva alfabētu, pavadīja simtiem stundu, starpbrīžos karājoties pērtiķu stieņos, un atklāja daudzus citus bērnības priekus.
Lai gan esmu etniska ķīniete, mans rīts nekad nav sācies ar tvaicētām bulciņām vai rīsu kondžī (šķidra rīsu putra vai zupa ar sasmalcinātu žāvētu cūkgaļu un marinētu dārzeņu strēmelēm). Brokastis bija laiks dot iespēju Lucky atgriezt savu Charms. (Ak, Dievs, kā man patika šīs krītošās zvaigznes.) Vasaras naktīs es gatavoju piena kokteiļus no trim dažādām sastāvdaļām, kur viena no tām bija zemeņu sīrups. Savukārt ziemā karstā šokolāde bija dzēriens, ko parasti lietoju, kad pārnācu mājās no skolas, un es tik ātri izmakšķerēju no dzēriena visus mini zefīrus, ka tie nepaspēja izkust.
Dzīvojot citā kontinentā, es nevarēju izjust to, pēc kā Ķīnā bērni ilgojas vasaras karstumā vai ziemas salā. Bet es zināju par kaut ko tādu, kas atrodas pāri jūrām man nesasniedzamā vietā... un vēlāk sapratu, ka daudz bēdīgāku iemeslu dēļ nekā attālums tas uz nenoteiktu laiku paliks man nesasniedzams.
Visu saldumu saldums
Ķīnas ziemeļos, kad laiks kļūst vēsāks un tuvojas Jaunā gada brīvdienas, ielu tirgotāji piedāvā garšīgu tradicionālo kārumu, ko sauc par vilkābeļu augļu sukādēm uz iesma. Citās valodās to ir grūti pateikt. Ķīniešu valodā tās ir tikai trīs garšīgas zilbes. Tan-hu-lu (糖葫芦) burtiski nozīmē “sacukurots ķirbis”. Iespējams, tos tā sauc tāpēc, ka saspraustas uz bambusa iesmiem, apaļās vilkābeļu ogas atgādina ķirbjus, - lai gan ir pārklātas ar tumši sarkanu glazūru, un Austrumu Candyland tām vajadzētu aug kokos.
Mēdz teikt, ka tanhulu ir ideāla vilkābeles rūgtuma, kas liek mutei savilkties, un sīrupa, kas līp pie zobiem, kā arī sulīgu augļu un kraukšķīgas mizas kombinācija. Kāpēc es saku “mēdz teikt”? Tāpēc, ka es nekad neesmu to ēdusi. Šeit rakstītais ir kādas citas dejotājas, manas istabas biedrenes atmiņas, kura ir uzaugusi kontinentālajā Ķīnā. Pat tad, kad viņa mēģināja atrast īstos vārdus, lai izskaidrotu man šī kāruma būtību, viņas vārdi kļuva nesaprotami lielajā siekalu straumē.
Vēl divas Āzijas turnejas iepriekš - jā, turnejas maršruts ir viens no veidiem, kā Shen Yun mākslinieki atseko notikušo pa gadiem - viens no maniem brauciena mērķiem bija piedzīvot tanhulu burvību. Toreiz, tāpat kā tagad, Shen Yun nebija ļauts uzstāties Ķīnā. Tomēr katru sezonu ar ķīniešu kultūru piepildītā Taivāna mūs sagaidīja ar ārkārtīgi lielu sirsnību. Un pēc dienas un nakts tirgus apmeklējumiem starp izrādēm pusotra mēneša garumā, es atklāju, ka ar cukura glazūru apklātajos Formosas iesmos ir zemeņu, daudzkrāsainu ķiršu tomātu, kivi, karambolas, pitaijas, gvajaves un tamlīdzīgas garšas. Eksotiski, bet tas nav tas, ko meklēju es. Tomēr, tas šķiet loģiski: tādi ziemeļu krūmi, kā vilkābele, nav sastopami Vēža tropā. Tā nu es iedevu pārdevējai 50 Taivānas dolārus (apmēram 1.40 eiro), nokodu kumosu, un ar savu sarkano ogu iesmu uztaisīju selfiju. Taču patiesībā mana misija nebija izpildīta pilnībā.
Mans mazais sapnis
Daudzi skatītāji ir teikuši, ka skatīties Shen Yun ir kā būt sapnī. Un daudziem mūsu māksliniekiem Shen Yun ir vieta, kur sapņi piepildās. Gan lieli, gan mazi sapņi.
Šosezon deju drāmā Bērna izvēle es spēlēju neparastu lomu - saldumu pārdevēju, un nu ir pienākusi mana kārta grozīties tanhulu pārpilnībā. Tomēr viena no manām pircējām ir bārene, kura tūlīt uzzinās traģisku patiesību. 1999. gadā viņas vecāki bija starp tiem miljoniem, kas miermīlīgi praktizēja Faluņ Dafa garīgo praksi, kad komunistiskais režīms uzsāka brutāli represēt šo praksi un tās sekotājus. Viņas vecāki, tāpat kā daudzi citi, tika nogalināti savas pārliecības dēļ. Ilgstošās vajāšanas līdz šim ir izšķīrušas neskaitāmi daudz ģimeņu, un šis stāsts ir tikai viens piemērs.
Tāpēc viņu bērnam nebija nekādu atmiņu par saviem vecākiem un par ticību, kuras dēļ viņi aizgāja bojā. Desmit gadus vēlāk, mīļa un nevainīga, viņa palēkdamās iet pa aleju, kad mans tanhulu piesaista viņas uzmanību. Pietika ar vienu kodienu, lai viņa nogaršotu rūgtāko patiesību; pagātne viņai beidzot ir atklājusies caur izteiksmīgo fotogrāfiju. Tad meitene dodas patiesības meklējumos. Pa ceļam viņa satiek senus draugus, gūst drosmi, pārliecību un saņem ļoti svarīgas atbildes.
***
Kas attiecas uz Betiju, tad šajā sezonā es Shen Yun World Company sastāvā dejošu un tirgošu (un tālāk pārdošu) simtiem tanhulu visā Kanādā, ASV un Eiropā. Lai cik tie būtu skābi, rūgti, saldi vai kraukšķīgi, es joprojām tos garšošu tikai savā iztēlē. Pagaidām.
Kādu dienu mēs atvedīsim Shen Yun uz Ķīnu. Mēs iestudēsim autentisku tradicionālo kultūru tās dzimtenē. Un kad pienāks tā diena, es varēšu no sava vēlmju saraksta piepildīt vairākus sapņus – gan lielus, gan mazus.
