“Debesis ir koši zilas, plašie līdzenumi – bezgalīgi.
Kad vējš pieliec zāli zemei, parādās govis un aitas.”
Šīs divas rindiņas no klasiskā ķīniešu dzejoļa, kas sarakstīts pirms vairāk nekā 1500 gadiem, kalpo par noturīgu Mongolijas līdzenumu ilustrāciju. Cilvēki, kas dzīvo šajā atklātajā stepē, ir pazīstami ar savu tuvību dabai, mundrajām dziesmām un dejām, kā arī nepārspējamām loka šaušanas un jāšanas prasmēm.
Mongoļi tradicionāli dzīvo jurtās, kas ir līdzīgas Amerikas indiāņu vigvamiem. Šīs pagaidu dzīvesvietas ļauj piekopt neierobežotu klejotāju dzīvesveidu, uzturēt ganāmpulkus un medīt plašajos līdzenumos.
Tieši šajās pļavās mongoļi katru gadu rīko vasaras vidus svētkus, kas pazīstami arī kā Nadaam. Cīņas, izjādes un loka šaušanas sacensības, dziedāšana un dejošana ir daļa no šīs tradīcijas, cilšu draudzības izrādīšana un lūgšana par veiksmīgu gadu.
