ELITE Magazine ir vadošais žurnāls par luksusa dzīvesveidu ķīniešiem Ņujorkā, Bostonā, Losandželosā un Sanfrancisko. Pēdējā ELITE numurā bija publicēts raksts par Shen Yun vadošo dejotāju Viktoru Li.
Li kopā ar Shen Yun uzstājas kopš 2009. gada. 2018. gadā viņš ieguva otro vietu New Tang Dynasty Television Starptautiskajā klasiskās ķīniešu dejas konkursā un trešo vietu tajā pašā konkursā 2016. gadā. Viņš ir uzstājies vairāk nekā 1000 Shen Yun izrādēs.
ELITE: Dejotājs, pateicoties liktenim un apņēmībai
Kad Viktora Li vecāki ieteica viņam sekot sava vecākā brāļa pēdās un nokārtot iestājpārbaudījumus elitārā deju skolā Ņujorkas štata ziemeļos, viņš piekrita pamēģināt, un sev par pārsteigumu izturēja atlasi.
Pēc iestāšanās Fei Tian Mākslas akadēmijā, sākās izaicinājumi. “Tas bija ļoti nogurdinoši un sāpīgi,” Viktors atminas savus sākotnējos treniņus. Tomēr, neskatoties uz sāpēm un grūtībām, kaut kas iekšējs mudināja viņu turpināt iesākto ceļu.
Šobrīd Li ir vadošais dejotājs pasaules augstākā līmeņa klasiskās ķīniešu dejas kolektīvā Shen Yun Performing Arts. Li ir atvērts un pašapzinīgs, un viņu vada dedzīga mērķtiecība dalīties savā mīlestībā pret ķīniešu kultūru ar skatītājiem visā pasaulē.
Lai gan karjera viņam ir ļāvusi uzstāties uz skatuvēm dažādos kontinentos, klasiskās ķīniešu dejas izpildīšana viņam ir vienādā, ja ne lielākā mērā – dvēseles ceļojums.
No atdarināšanas līdz iekšējām izjūtām
Klasiskās ķīniešu dejas kustības ir attīstījušās, virzoties cauri dažādām Ķīnas dinastijām, un tās atspoguļo dažādu laikmetu unikālo kultūru. Dejas pilnīgākā izpausme tiek sasniegta, ja kustības iedvesmo nozīme, un tā savukārt rodas pateicoties dejotāja iekšējām izjūtām.
Li saka, ka viņam bija vajadzīgi gadi, lai attīstītu “iekšējās izjūtas” dejas izpildījumam. Sākumā viņš vienkārši atdarināja to, ko redzēja darām dejotājus ar pieredzi. Tas prasīja treniņus vairāku gadu garumā, taču lēnām un pārliecinoši viņš sāka izprast nozīmi, kas stāv aiz kustībām.
Tāpat kustībās atspoguļojas dejotāja personība, un ne visi var spēlēt jebkuras lomas. 2012. gada New Tang Dynasty Television Starptautiskajā klasiskās ķīniešu dejas konkursā viņš izvēlējās Ķīnas vēlīnā Pavasara un Rudens perioda valdnieka lomu, un godalgotu vietu konkursā neieguva. Vēlāk, turpinot pētīt šo vēsturisko periodu, Li uzzināja, ka šis valdnieks ir bijis atriebīgs, kas neatbilda viņa personībai.
Vēlākajos konkursos viņš izvēlējās ar zinātni saistītus tēlus vai tēmas, kaut gan domāja, ka būtu interesanti izpildīt ģenerāļa lomu. Tikai pagājušajā gadā viņš sajuta, ka ir gatavs uzņemties kareivīgāka personāža attēlošanu. Viņš izvēlējās zinātnieku, kurš “nolika rakstāmspalvu, lai paceltu zobenu,” jo izjuta pienākumu un mīlestību pret savu valsti.
Dažu pēdējo gadu laikā Li dzīves motīvs ir bijis arī pienākums. 2016. gadā viņš kļuva par vadošo dejotāju un vienlaikus uzņēmās arī atbalstīt jaunākos dejotājus. Viņš šo pienākumu uztver nopietni, un vienmēr pieliek papildu pūles.
Li atminas, kā būdams jauns dejotājs, viņš vērojis un mācījies no pieredzējušiem dejotājiem — ne tikai vēroja viņu deju kustības, bet arī skatījās, kāda ir viņu rīcība aiz kulisēm. Tāpēc viņš dara visu iespējamo, lai rādītu labu piemēru: no rītiem pievienojas savai trupai papildus treniņiem un paliek ar viņiem līdz vēlam vakaram, lai pārliecinātos, ka visi ir apguvuši dienas nodarbību.
Šāda saistību uzņemšanās un apņēmība ir veiksmīga mākslinieka domāšanas veida galvenā sastāvdaļa. Tradicionālajā ķīniešu kultūrā tika uzskatīts, ka mākslinieku prāta stāvoklis lielā mērā nosaka viņu mākslas kvalitāti. Patiess optimisms arī ir svarīga šīs domāšanas sastāvdaļa. Būt māksliniekam – tas ir grūtību un izaicinājumu pilns ceļš. Lai gūtu panākumus, Li neveiksmes un kļūdas sāka uzskatīt par iespēju sevi stiprināt. Viņš arī atklāja, ka ir svarīgi atbrīvoties no negatīvisma, jo neatkarīgi no tā, cik tas šķiet pamatots, tas viņa mākslai nedod labus rezultātus. Par nepatīkamām situācijām viņš saka: “Tās ir paredzētas, lai es sevi uzlabotu”.
Spēja garīgi pārvarēt sarežģītas situācijas ir ļāvusi viņam novērtēt to cilvēku pūliņus un ziedošanos, kuri gājuši pa šo ceļu pirms viņa, kā arī palīdzējusi viņam izprast klasiskās ķīniešu dejas iekšējās izjūtas.
Ģimenes lokā
Ja viņš būtu varējis uzaugt savas lielās ģimenes tuvumā, jaunais Li, iespējams, jau bērnībā būtu guvis iedvesmu kļūt par mākslinieku. Ķīnā, no kurienes nākusi viņa ģimene, viņa māte, vairākas tantes un onkuļi bija profesionāli izpildītāji.
Tomēr savas garīgās pārliecības dēļ viņa vecāki bija spiesti bēgt no Ķīnas, kad Li vēl bija mazulis. Pēc gadiem ilgas klejošanas kā bēgļiem viņi 2001. gadā saņēma atļauju ierasties Kanādā.
Li uzauga Kanādā, un viņam nebija spēcīgas saiknes ar savu kultūru un saknēm. Viņš saka, ka nemaz “nav juties kā ķīnietis”. Tomēr attālums neietekmēja viņa iepriekšnolemtību kļūt par dejotāju. Shen Yun misija – atjaunot Ķīnas 5000 gadus ilgušo, Dievu iedvesmoto kultūru – ir svarīga un personiska Viktora ģimenei.
Gadu tūkstošiem ķīnieši ticēja, ka viņu kultūru tiem dāvājuši Dievi, un cieņa pret dievišķo bija pārliecība, kas tika īstenota visās Ķīnas dinastijās. Tomēr, kad pie varas nāca Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), tā mēģināja sabiedrības pamatos ielikt ateismu, aizsākot daudzas kampaņas, kuru mērķis bija apspiest garīgos uzskatus.
1999. gadā partija aizliedza Faluņgun – garīgo praksi, ar kuru nodarbojās Li vecāki. Prakse ir balstīta uz īstenības, labestības un pacietības principiem, un sekotāji tiek mudināti strādāt ar sevi, lai viņu rīcība ikdienas dzīvē atbilstu šiem principiem.
Li un viņa ģimene praktizē Faluņgun, un viņa māte un jaunākā māsa arī ir uzstājušās Shen Yun kolektīva sastāvā. Viņa māte priecājas, ka viņš uzstājas ar kolektīvu, jo domā, ka tā ir veselīga vide, lai viņš varētu mācīties un augt, un tas ļaus viņam dot lielu labumu sabiedrībai.
Kļūstot par Shen Yun dejotāju, Li ir izveidojis saikni ar viņa patieso mantojumu un cieņu pret pagājušo laiku cilvēkiem. “Vēsture mums stāsta, kas ar cilvēkiem ir noticis iepriekš, kas ir labs un kas slikts, kas ir pareizi un kas nepareizi. Ir tik daudz stāstu, uz kuriem var atskatīties, lai atrisinātu savu situāciju,” viņš saka.
Klasiskajā ķīniešu dejā pastāv princips: lai dotos pa noteiktu ceļu, vispirms jādodas pretējā virzienā. Tā nav tikai skaista frāze, tam ir arī iekšēja nozīme, kas cēlusies no ķīniešu filozofijas izpratnes par to, ka jiņ un jan (tumšā un gaišā) enerģija ir jāsaglabā līdzsvarā.
Li un viņa ģimenei nācās doties uz Rietumiem, lai atrastu patieso Austrumu būtību. Lai gūtu panākumus, viņi sākumā izgāja cauri lielām grūtībām, taču, tāpat kā viņa senči, Li tic, ka visu laiku viņus vadījusi likteņa roka.
“Es ticu iepriekš nolemtībai un uzskatu, ka esmu svētīts, jo esmu piedzimis mākslinieku ģimenē, un pats par tādu esmu kļuvis,” saka Li. “Tiekšanās piepildīt savu likteni ir tas, kas mani motivē strādāt uzcītīgāk, un tas, kas liek man piecelties, kad esmu nokritis.”
***
ELITE Magazine – Dejotājs, pateicoties liktenim un apņēmībai
