Atskatoties uz seno Ķīnu no 21. gadsimta skatupunkta, var šķist, ka sabiedrība bija neattīstīta un atpalikusi no pārējās pasaules. Taču realitāte bija pavisam citādāka.
Ķīnas zinātnei un tehnoloģijām nebija līdzvērtīgu visā pasaulē līdz brīdim, kad Eiropā notika industriālā revolūcija. Un patiesi, vairāki jaunievedumi, kas bija būtiski Eiropas militārajai un kultūras attīstībai, tādi kā papīrs, iespieddarbi, kompass un šaujampulveris, sākotnēji tika atklāti Ķīnā. Uz Rietumiem tie izplatījās tikai kādus 700 gadus vēlāk.
Tādos laikposmos kā Haņu, Sunu un Tanu dinastijas bija ļoti daudz izcilu ārstu, dzejnieku un ģenerāļu, kuri atstāja mantojumā nākamajām paaudzēm medikamentus, daiļdarbus un militārās taktikas, kas daudziem mūsdienu ekspertiem liek izjust godbijību.
Tikai pēc opija kariem 19. gadsimta vidū radās krasa atšķirība zinātnes un tehnoloģiju attīstībā starp Ķīnu un Rietumiem. Un iemesls tam bija tieši Cjinu dinastijas valdību novirzīšanās no tradicionālajai Ķīnai raksturīgās pielāgošanās dabas un atvērtības jaunievedumiem.
Plaisa kļuva arvien lielāka 20. gadsimtā līdz ar Mao Dzeduna realizēto vajāšanu kampaņu, vērstu pret cilvēkiem ar “labējiem” uzskatiem jeb intelektuāļiem, un Kultūras revolūciju, kuras laikā bargi tika sodīti izglītotie ķīnieši. Pat šodien, neskatoties uz Ķīnas ekonomiskajiem sasniegumiem, komunistiskās partijas represijas, korupcija un cenzūra traucē Ķīnas intelektuāļiem un zinātniekiem sasniegt jaunas virsotnes.
Kas zina, kādas brīnumainas lietas varētu radīt Ķīnas tradicionālās kultūras atdzimšana un atvērtība globalizētā un tehnoloģiski attīstītā pasaulē?
Tieši to Shen Yun cenšas noskaidrot.
