Kopš seniem laikiem Ķīna ir pazīstama kā Debesu impērija. Tas attiecas ne tikai uz Ķīnas kā Austrumāzijas Vidusvalsts spēku, bet arī iegūst dziļāku nozīmi, aprakstot zemi, kur kādreiz līdzās pastāvēja dievišķais un mirstīgais. Tas ir attiecināms uz pārliecību, ka dievišķais dažādu dinastiju laikā ir nodevis ķīniešu tautai bagātīgu kultūru. Tādējādi ķīniešu kultūra ir pazīstama kā dievišķi iedvesmota, un tā ir vienīgā kultūra pasaulē, kurai ir nepārtraukta 5000 gadu ilga vēsture. Tā ir atstājusi neskaitāmas literatūras klasikas, vēsturiskus dokumentus, kultūras relikvijas un nacionālus pierakstus, kas atspoguļo tās plašo vērienu.
Tiek uzskatīts, ka Ķīnas kultūra aizsākās ar Dzelteno imperatoru pirms vairāk nekā 5000 gadiem. Viņš praktizēja Dao (vai Ceļu), un tika teikts, ka viņā ir liels spēks un gudrība. Viņš mācīja saviem sekotājiem, kā dzīvot saskaņā ar debesu Ceļu. Senās Ķīnas leģendas stāsta par dievībām, kuras nodeva cilvēkiem svarīgākos kultūras elementus. Piemēram, Candzje radīja ķīniešu hieroglifus, Šeņnuns attīstīja lauksaimniecību, un Suižeņs atklāja uguns pielietošanas veidus.
Daoisma domu, ko uzskata par ķīniešu kultūras avotu, savā grāmatā Daodedzjin (Tao Te Ching) pirms vairāk nekā 2500 gadiem sistematizēja Laodzi. Grāmata izskaidro noslēpumaino Visuma ceļu, ko viņš sauc par Dao.
Mūsu ēras 67. gadā budisms no senās Indijas sasniedza Ķīnu. Tā koncentrēšanās uz sevis glābšanu un meditāciju dziļi ietekmēja ķīniešu kultūru līdz pat mūsdienām. Tanu dinastijas laikā (618. - 907.) reliģiskās prakses Ķīnā sasniedza savu kulmināciju — laikmetu, ko bieži uzskata par Ķīnas civilizācijas virsotni.
Šo ticību ietekmē ķīniešu kultūra ir radījusi bagātīgu un dziļu vērtību sistēmu. Jēdzieni “cilvēkam un dabai jābūt līdzsvarā”, “cieniet debesis, lai zinātu savu likteni” un pieci galvenie tikumi – labsirdība, taisnīgums, pieklājība, gudrība un uzticība (žeņ ji li dži sjiņ) ir visu trīs reliģiju mācības. Šie principi pastāvīgi ir tikuši izmantoti Ķīnas 5000 gadu senajā vēsturē.
