Senie ķīniešu raksti vēsta, ka leģendārais valdnieks Dižais Ju cēlies no cjanu cilts. Tas bija pirms vairāk nekā 4000 gadiem, kas nozīmē, ka cjanu etniskā grupa var būt gandrīz tikpat sena kā pati ķīniešu civilizācija.
Haņu dinastijas laikā cjanu (izrunā kā čjanu) populācija pieauga, un daudzi no kalnainēs dzimušajiem cjaniem migrēja uz Dzeltenās upes lejteces plakankalnēm. Un tomēr, neskatoties uz tūkstošiem gadu ilgo sajaukšanos ar haņu tautu, cjanu tautas pārstāvji Sičuaņas provincē dažas savas senās paražas un rituālus ir spējuši saglabāt pat līdz šodienai.
Cjaniem ir trīs veidu tradicionālās dejas: priecīgās, reliģiskās un ceremoniālās dejas.
Viena no izplatītākajām cjanu dejām ir salana. Ikreiz, kad cjanu tauta svin svētkus, kāzas, ražas svētkus vai pat, iespējams, negaidītas bēres, viņi dejo salanu. Šāda veida dejās vīrieši nostājas priekšā sievietēm. Pēc tam, sadodoties rokās garā veidojumā, katra grupa ap ugunskuru uzzīmē pusapli.
Cjani salanu parasti dejo bez instrumentāla pavadījuma. Izpildot dažādas sarežģītas kāju un gurnu kustības, viņi pavadījumu dejai nodrošina dziedot.
Shen Yun 2012. gada programmā iekļautajā cjanu tautas dejā tiek svinēta bagātīgā raža. Dejā vērojamas brīvi plūstošas kustības un dzīvīgs solis līdz pat enerģiskam piesitienam.
