Miao etniskais apģērbs ir viens no ķīniešu tradicionālās modes dārgakmeņiem, ko raksturo simtiem dažādu fasonu krāšņu krāsu gammās.
Miao jeb hmongu tautībai ir sena vēsture, kas aizsākās Cjinu dinastijas laikā, aptuveni 3. gs. p.m.ē. Miao sieviešu tērpi ir krāšņās, bagātīgās krāsās ar izteiktiem kontrastiem un intensīviem toņiem. Iemīļotākās krāsas ir sarkana, melna, balta, dzeltena un zila. Dažāda veida izšuvumu raksti tiek saskaņoti ar nesaskaitāmi daudziem mirdzošiem galvas rotājumiem, kaklarotām un ap kaklu karināmām stīpām. Tik ļoti izteiksmīgo miao ietērpu vēl papildina arī rokassprādzes un citi sudraba aksesuāri.
Miao etniskais tērps atšķiras atkarībā no tā valkātājas vecuma un izcelsmes reģiona. Pilns sievietes ietērps bieži vien ir diezgan smags. Hmonu apģērbs parasti sastāv no blūzes ar platu apkakli un šaurām piedurknēm, kas tiek valkāta virs plisētiem svārkiem.
Miao svārki veidoti 30 līdz 40 kārtās. Tie ir rotāti ar spilgtu brokātu, sīki detalizētiem izšuvumiem un smalkiem krustdūriena rakstiem. Tie tiek krāsoti, izmantojot batikas tehniku, kad uz auduma tiek uzklāts ļoti karsts vasks, lai veidotu dažādus rakstus – parasti tiek izvēlēti augu un dzīvnieku motīvi.
Bieži vien šie dārgie tērpi tiek nodoti tālāk no paaudzes uz paaudzi. Veidojot savus tērpus, miao meitenes pašas savām rokām paveic visu darbu – auž audumu, sašuj tērpu un ar roku izšuj ziedus uz jostas un priekšauta, un šis process parasti aizņem vienu vai divus gadus.
Laikam gan visievērojamākā hmonu apģērba iezīme ir sudraba aksesuāru pārpilnība. Ap kaklu karināmo stīpu skaits varēja sasniegt pat septiņas stīpas, kuru svars vien jau bija vairāk nekā divi kilogrami. Hmonu kultūrā sudrabs parādīja ģimenes statusu, simbolizēja labklājību un labvēlīgu likteni, kā arī tika uzskatīts, ka tam piemita spēks izdzīt ļaunos garus.
Tradicionāli miao vecāki sāk krāt sudraba rotaslietas savām meitām, kopš viņas nāk šajā pasaulē, un dara to līdz pat viņu izdošanai pie vīra. Kopš bērnības miao meitenes arī nēsā uz krūtīm lielas sudraba slēdzenes – labai veiksmei un aizsardzībai; viņas tās nenoņem līdz pat savu kāzu dienai.
Izšuvumi uz miao tērpiem un tiem raksturīgie sudraba aksesuāri ir kā enciklopēdiska miao vēstures dokumentācija. Tradicionāli hmoniem nebija savas rakstības. Tā vietā viņi piefiksēja stāstus uz apģērba, tai skaitā leģendas par savu izcelsmi un nianses saistībā ar dievu pielūgšanas rituāliem.
