Leģendas vēsta, ka Ķīnas tradicionālā kultūra ir dievu dāvana. Tādēļ daudzi simboli un motīvi, kas atrasti uz agrīnajiem ķīniešu artefaktiem, ataino debesu tēmas – dievus, fejas un dievišķās būtnes. Un šos senos rakstus caurvij tradicionālais Debesu un cilvēka savstarpējās harmonijas princips.
Mūsdienās tieši šie motīvi ir kļuvuši par iedvesmas avotu radot Shen Yun tērpu elementus, arhitektūras dizainus dekorācijām un daudz ko citu. Savā ziņā tie ir arī kā starpnieki, kas stāsta par Ķīnas 5000 gadus ilgo civilizāciju.
Aplūkosim dažas no šīm tēmām.
1. Mākoņu motīvs
Mākoņi, it īpaši labvēlīgie mākoņi, ir viena no populārākajām tēmām. Sākotnēji tas saistījās ar septiņu nokrāsu mākoņiem ķīniešu mitoloģijā, kas vēstīja par nemirstīgo ierašanos un kalpoja tiem kā pārvietošanās līdzeklis (atcerieties burvju paklāju). Leģenda vēsta, ka šie brīnišķīgie mākoņi arī aizsargāja Ķīnas imperatoru, kuru uzskatīja par Debesu dēlu.
Ar laiku “labvēlīgais mākonis” (祥 雲, sjan juņ) kļuva par sinonīmu veiksmes zīmei. Šie mākoņi tiek daudz pieminēti dzejā un literatūrā.
Senatnē ļaudis uzskatīja, ka aiz mākoņiem atrodas dievišķās valstības, dievības un debesu fejas. Iespējams, tāpēc mākoņu motīvi ir tik ļoti iecienīti – tie rada dabisku apbrīnu par Debesīm un noslēpumaino pasauli aiz tās robežām.
2. Zibens un mākoņu motīvs
Zibens un mākoņu motīvs ir ģeometrisks zīmējums, kas atkārtojas. Variāciju ir daudz, bet parasti zīmējums sastāv no kubiskām līnijām (kas attēlo zibens bultas) un noapaļotām līnijām (kas attēlo mākoņus).
Visā Ķīnas vēstures gaitā lielākā daļa iedzīvotāju dzīvoja ciematos un pelnīja iztiku nodarbojoties ar lauksaimniecību. Mākoņi un zibens vēsta par lietu, kas zemkopjiem nes bagātīgu ražu. Tādējādi mākoņa un zibens motīvs simbolizē mūžīgo labklājību.
3. Fēniksa motīvs
Fēnikss ķīniešu mitoloģijā ir debesīs mītošs dievišķs putns. Ķīniešu valodā to sauc par fen huan (鳳凰), kur fen apzīmē šī putna tēviņus un huan – mātītes.
Lai gan angļu valodā tos parasti dēvē par “fēniksiem”, patiesībā tie nav maģiskie Rietumu mitoloģijas radījumi, kuri sadeg un atdzimst no saviem pelniem.
Daoisma kanonos, tādos kā Kalnu un jūru kanons un Džuandzi grāmata, tie ir aprakstīti ļoti detalizēti. Fenhuan ir visu mirstīgo putnu priekšteči. Šie cēlie putni nolaižas tikai uz ķīniešu saulessarga koka zariem un dzer tikai no saldūdens avotiem. Tomēr cilvēku pasaulē tie parādās reti – tikai miera un uzplaukuma laikos.
Līdzīgu putnu attēlojumi atrodami uz daudzām relikvijām jau no Šanu dinastijas laika (1600.-1046. g. p.m.ē.). Viens no pazīstamākajiem artefaktiem ir nefrīta fenhuan, kurš pirms vairāk nekā 3000 gadu tika izmantots kā apbedīšanas atribūts.
Kopš tā laika mākslā un amatniecībā fenhuan ticis attēlots arvien izsmalcinātāk: lidojumā, sēžot uz zara, putnu barā un pārī. Savienojumā ar drakonu fenhuan simbolizē impērijas valdnieci.
4. Drakona motīvs
Tas, ka cilvēki ir redzējuši drakonus, ir fiksēts ķīniešu vēsturiskajās hronikās jau kopš seniem laikiem. Ķīniešu gleznās un skulptūrās drakoni dažādos laikmetos ir attēloti visai līdzīgi: majestātiski dzīvnieki ar ragiem kā briedim, zvīņām kā karpai, nagiem kā ērglim un ķermeni kā čūskai.
Tradicionāli drakonus uzskatīja par augstākā līmeņa dievišķajām radībām, kurām piemīt spēja lidot debesīs un izsaukt vēju un lietu. Drakons iemieso pozitīvo enerģiju jan, spēku un pārticību, un tas ir imperatora simbols.
Mākslas darbos un ornamentos drakonus bieži vien rotāja ar dārgakmeņiem, un attēloja kopā fenhuan, mākoņu un ūdens motīviem.
“Drakonam ir deviņi dēli, un katrs no tiem ir unikāls”, vēstīts senā ķīniešu sakāmvārdā. Patiešām, ir daudz drakonu veidu. Piemēram, paņči drakons, kas atrodams uz bronzas izstrādājumiem Pavasara un Rudeņu un Karojošo valstu periodos (771.-221. g. p.m.ē.), ir gredzenā savijies drakons bez ragiem un ar vijīgu asti. Savukārt kui drakons ir vienkājains drakons ar vienu ragu un atvērtu muti.
Cjinu dinastijas laikā (1644.-1911. g. m.ē.) drakoni ar pieciem nagiem katrā ķetnā, kā arī iespaidīgs “stāvošais drakons” bija paredzēti imperatoram. Bet tautā gan vīrieši, gan sievietes nēsāja un izmantoja attēlus ar trīs un četru nagu drakoniem. “Augšup lidojošais drakons”, kas mūžīgi ceļas augšup, tiek izmantots brīnišķīgā Deviņu drakonu pīlāra rotāšanai. Budisma kultūrā drakoni veido vienu no astoņiem leģioniem - dharmas dievišķos sargātājus.
Ir vēl daudzi citi tradicionāli ķīniešu motīvi, kuru iedvesmas avots meklējams debesu valstībā:
- Svastikas simbols iemieso Budas lielo žēlsirdību un tikumu.
- Maģiskais, briedim līdzīgais, cjiliņ apzīmē veiksmi.
- Fanšen motīvs attēlo nemirstīgās Rietumu karalienes-mātes nēsāto neparasto galvas rotu...
- Daudzveidīgo sarakstu var turpināt ilgi.
Nākamreiz, kad apmeklēsiet Shen Yun izrādi, paraugieties, vai varat pamanīt kādu no šajā rakstā minētajiem motīviem. Un aplūkojiet tuvāk arī savus suvenīrus no Shen Yun veikala!
