Garīgā būtība ir īpašs ķīniešu termins (juņ), ko vislabāk var raksturot kā konkrēta tēla iekšējo garu. Tas veidots no tādas kā etniskās piegaršas ķīniešu dziļākajā iekšējā būtībā vai kultūras DNS apvienojuma ar 5000 gadus ilgās Ķīnas civilizācijas mantojumu. Garīgā būtība koncentrējas uz iekšējo garu, tā dzīvi, nodomiem, personisko auru un dziļi emocionālo izpausmi. Būtībā gars vada formu tā, lai forma kļūtu piesātināta ar garu.
Klasiskās ķīniešu dejas pamatā ir daudzi elementi. Piemēram, “trīs apļveida kustības” veido pamatu kustības virzienam, bet viduklis kalpo kā ass, ķermenim paceļoties un nolaižoties elpojot, ķermeņa saliekšanai uz priekšu un atliekšanai uz aizmuguri pa diagonālo asi, apļojot ķermeni uz iekšu un uz āru krūšu līmenī, kustībai ribās u.tml. Šie pamatelementi piešķir klasiskajai ķīniešu dejai neizmērojamu izteiksmīgumu un plašu radošo potenciālu. Ar to palīdzību iespējams ideāli attēlot ikdienas dzīves darbības, kā arī dziļi izteikt pat visniecīgāko pārmaiņu tēla emocionālajā stāvoklī.
