Vienā no drūmākajiem periodiem Amerikas vēsturē nolēmu ienest nedaudz gaismas jūsu dzīvē, uz ko mani pamudināja nesen apmeklētais koncerts Linkolna Centrā. Jūsu mājās vai ģimenes lokā ziemas spelgonī, un pirms vēl sāk raisīties pirmie pumpuri, jau ir jūtama cerība uz pozitīvām pārmaiņām – pat ja tikai uz dažām stundām.
Kā jau nocietinātai, lai arī nedaudz pagurušai ņujorkietei, man reti nācies noskatīties uzstāšanos, kas nav vārdos aprakstāma; ko tādu, kas pārņēmis, pacilājis un pilnībā apbūris manu nogurušo dvēseli! Tā tas bija, noskatoties Shen Yun koncertu, vienu no elpu aizraujošākajiem uzvedumiem, kas no 6.-17. martam viesojās Linkolna Centrā.
Kā papildus brīvdienu dāvanu savai astoņgadīgajai mazmeitai es nolēmu jau ierastā Mērijas Popinsas kinoteātra apmeklējuma vietā iegādāties biļetes uz kaut ko citu, jo galu galā esmu samierinājusies ar savu nespēju izprast lielāko daļu no tā, kas šķiet izklaidējošs jaunajai paaudzei. Par to esmu pārliecinājusies ne reizi vien. Aizvainojums manī ik reizi cenšas izbāzt savu neglīto seju!
Tomēr, es nekādi nebiju gatava tam pārsteidzošajam valdzinājumam, vizuālajam baudījumam un burvībai, kas strāvoja no skatuves, kad Shen Yun dejotāju grupa burtiski izšāvās tieši no ekrāna skatuves fonā, uzburot lidojuma ilūziju, un dodot iespēju skatītājam ļauties nebeidzamai iztēles straumei, vienlaikus apsverot neskaitāmas dzīves piedāvātās iespējas, kamēr vēl ir cerība.
Noskatījusies daudzus neveiksmīgus iestudējumus, esmu nonākusi pie slēdziena, ka mēs esam vien aktieri režisora iestudētā lugā, kurā tēlotāji vienkārši spēlē tiem atvēlēto lomu. Kino un teātris piedāvā vien tik plašas iztēles robežas, kādas atbilst režisora prasībām, turklāt tās nereti ierobežo arī producenta noteiktās gala produkta izmaksas. Kā esmu uzzinājusi, tad kas, kad un ar kādiem līdzekļiem tiek izplatīts – tai visā ievērojamu lomu spēlē arī politika. Studiju vadītāji pielieto savu ietekmi ārpusguļamistabu sfērās, lai gan attiecībā uz pagājušo gadu dzirdētās tenkas liek brīnīties, kā vispār atliek laiks darbam.
Mums, ņujorkiešiem, ir privilēģija piekļūt plašam skatuves, muzikālo un ekrāna iestudējumu klāstam rokas stiepiena attālumā. Pēc būtības mēs esam kļuvuši izvēlīgi un visai jutīgi pret zemākiem piedāvājumiem par viduvējo līmeni, un labprāt izsakām savu personīgo kritiku katram, kurš gatavs to uzklausīt. Gadu gaitā esmu novērojusi, ka pilsētas autobusos un metro brauc daudz lielāks skaits pašpasludinātu “kino kritiķu”, nekā New York Times personāla sastāvā esoši.
Tādēļ, kad pirmo reizi ieraudzīju Shen Yun reklāmu televīzijā, man, reklāmu pārsātinātajai, likās, ka visus, kas par to sajūsmināti klaigā, ir nolīguši Shen Yun sabiedrisko attiecību darbinieki. Vīrieši, sievietes un bērni, starojot bezgalīgā entuziasmā, atgādināja Holivudas radītu ažiotāžu ar “aktieriem”, kas nāk taisnā ceļā no atlases. Nu labi, lai gan man kauns to atzīt, es kļūdījos.
Jau pēc dejotāju uznāciena uz skatuves koncerta atklāšanas daļā bija skaidrs, ka tas būs kaut kas vēl nepieredzēts. Pateicoties tehnoloģiju iebrukumam mūsu dabiskajā dzīves vidē, vēl pavisam nesen mēs bijām gatavi baudīt skaistumu vien nelielās devās. Tas, ko es, un arī daudzi citi, pamazām sāku novērtēt, tā ir cerība uz iespējām, uz spēku, kas mīt mūsu dvēselēs, un spēj pacelt mūs pāri sabiedrības nospraustajām robežām. It kā ar šīm eiforiskajām izjūtām vēl nepietiktu...
Kad mēs ar mazmeitu devāmies laukā no Deivida Koha teātra Linkolna Centrā, mūs apturēja kāda sieviete ar lūgumu sniegt interviju ķīniešu televīzijai. Mans iekšējais bērns, pilns spēka, bija izrāvies virspusē visas pasaules apskatei. Variet saukt to par aizspriedumu, bet, par laimi, man bija pieticis prāta uzkrāsot lūpas pirms atstāju auditoriju. Tālāk sekoja negaidīta tikšanās ar Leju Sji, kuras meita tagad dejo Shen Yun dejotāju ansambļa sastāvā, un Shen Yun starptautiskā marketinga daļas viceprezidenti Pinji Noto.
Fragmenti no Lejas Sji sadarbības pieredzes ar Shen Yun:
Tā kā viņas meita izrādīja stingru apņemšanos dejot, viņa tika iepazīstināta ar Shen Yun māksliniecisko kolektīvu. Leja raksturo šī unikālā izpildītājmākslas kolektīva vēstījumu kā “intensīvu iegremdēšanos ķīniešu kultūrā”, ko tādu, kas ticis uzņemts viņas dzīvē līdz ar iedzimto mīlestību pret savas zemes vēsturi. Viņas meita mācījās dejot jau kopš agras bērnības, un 17 gadu vecumā tika uzņemta Shen Yun pasaules turneju trupā. Leja uzskata, ka kopš meita sākusi dejot Shen Yun, viņa pati ir uzzinājusi par ķīniešu kultūru daudz vairāk nekā pēc piedzimšanas, uzaugot Šanhajā.
Pinji Noto sniedz plašāku ieskatu kompānijas vēsturē:
Apvienojušies centienos atgriezt dzīvē dievu iedvesmoto Ķīnas kultūru kāda tā bija pirms komunistu nākšanas pie varas, 2006. gadā izveidojās klasiskās ķīniešu dejas izpildītāju grupa. Savu pirmo koncertu Shen Yun sniedza Ņujorkā 2007. gadā, bet 2009. gadā sāka apceļot pasauli.
Noto atzīmēja, ka līdzīgi kultūras Renesansei, kas 14. gadsimta Florencē sniedza cilvēkiem cerību un atbalstu drūmajos laikos, arī Shen Yun laika gaitā daudzi sāka uzskatīt par līdzīgu kultūras renesansi.
No darbības nekustāmā īpašuma jomā, un pateicoties manai sadarbībai ar Sotheby, daudzu gadu garumā mūs burtiski ir apsēduši ķīniešu pircēji un pārdevēji, kuri, raugoties no investīciju viedokļa, cer gūt peļņu no ienesīgā tirgus. Patiesībā daži mana uzņēmuma brokeri jau ir kļuvuši par ekspertiem ķīniešu tirgū, un bieži vien kopā ar saviem klientiem dodas ceļojumos uz ārvalstīm, cenšoties iepazīt šo sfēru no cita skatu punkta.
Noslēgumā, un kā jau iepriekš minēju, mēs visi jau esam nokavējuši rast tūlītēju universālu problēmas risinājumu un veikt labojumus ikdienas ziņās, kuras mums nākas paciest. Šīs valsts klimats jau kļuvis visai skarbs, mūsu pašu, mūsu bērnu un mazbērnu lielās cerības, sapņus un solījumus ir nomainījusi viduvējība. Ir jābūt veidam, kā mēs varam attīrīties no šīs bezcerības sajūtas.
Es iesaku ienest vairāk izklaides, filmu, mūzikas, teātra mūsu ikdienas dzīvē. Tas noteikti nenāks par ļaunu!
